Improvizācija ir dzīves nepieciešamība – spontanitāte, kuru no ikviena prasa daudzas iepriekš neparedzamas, bet gluži ikdienišķas norises, ir pārliecināta Jelgavas Studentu teātra režisore, Latvijas asociācijas «Teātris un izglītība» prezidente A.Kacena.
Improvizācija ir dzīves nepieciešamība – spontanitāte, kuru no ikviena prasa daudzas iepriekš neparedzamas, bet gluži ikdienišķas norises, ir pārliecināta Jelgavas Studentu teātra režisore, Latvijas asociācijas «Teātris un izglītība» prezidente Astra Kacena. Improvizācijas meklējumus, kas teātrī norit pēdējos četrus gadus, to aizsācējs dramaturgs un teātra pedagogs Kīts Džonstons nodēvējis par savstarpējās saskarsmes uzlabošanas un teātra iekšējo mehānismu atklāšanas iespēju, vienā vārdā – par teātrasportu.
21. maijā pulksten 19 šā latviešu skatuves mākslas virziena noturīgāko tradīciju miteklis Čakstes bulvārī 5a publiku aicinās uz sezonas noslēgumspēli. Tas nozīmē, ka pēc tās skatītājiem uz laiku būs liegta iespēja divreiz mēnesī uzgavilēt veiksmīgajām ainām, atbalstīt labākos un izsvilpt neapmierinošus spriedumus. Režisores sniegtais ieskats teātrasporta pamatprincipos un gaitās Latvijā pirmām kārtām veltīts tiem, kurus ne reizi nav pārņēmusi vēlēšanās darīt vienu, otru vai trešo.
Pa Šekspīra auditorijas pēdām
Teātrasporta hibrīda – spēles, kurā apvienoti teātra mākslas elementi un sporta atraktivitāte, – teorijas un metodikas pamatlicējs, britu izcelsmes kanādietis Kīts Džonstons, mūsdienu teātrim pārmezdams pārmērīgu intelektualizāciju, savu izgudrojumu pamatoja ar vēlmi atdot skatuves mākslai tos skatītājus, kuri tai bijuši Šekspīra laikā.
Teātrasportu var aplūkot divējādi.
Pirmkārt, tā ir izklaidējoša izrāde: komandas sacenšas par punktiem, izpildot iepriekš nesagatavotus teatrālus uzdevumus: ar piešķirto tehniku (noteiktu izmantojamo aktierisko gājienu kopumu) veidojamā stāsta pamatā ir skatītāju ieteikta vai uz skatuves ekspromtā radusies tēma.
Otrkārt, – teātrasporta improvizācijas metodika – vingrinājumu cikls, kura uzdevums ir attīstīt artistiskumu, spontanitāti, iztēli, stāstītprasmi. Džonstona izstrādāto aktierprasmes apguves paņēmienu rotaļīguma nolūks – veidot skatuves partnera sižetiskajiem ierosinājumiem iespējami atvērtāku tēlotāju, kas spējīgs pieņemt un par tālākattīstāmu darbības pavērsienu padarīt visnegaidītāko ideju.
Ļoti daudz kopīga teātrasporta tehnikām ir ar 16. – 17. gadsimtā Eiropā izplatīto delartisko tēlojumu. Taču ceļojošo «Commedia Dell Arte» aktieru improvizācija bija pastāvīgajā sižetā klātesošo vienu un to pašu tēlu piemērošana vietējiem apstākļiem – niansēs variējamo dialogu pakļautība nemainīgai darbības pamatshēmai.
Teātra pasaulē noritošo diskusiju starp improvizāciju noteikta sižeta ietvaros un totālu (bezsižeta) improvizāciju raksturo Kīta Džonstona teiktais: 20. gadsimta improvizators ir līdzīgs atmuguriski ejošam cilvēkam – viņš zina, kur ir bijis, taču ne mazākajā mērā neinteresējas par to, kur nokļūs. Attiecību un notikumu veidotāji nezina stāsta beigas. «Commedia Dell Arte» aktieriem bija zināms, ar ko beigsies luga. 20. gadsimtā dramaturģija rodas uz skatuves.
Teātrasports Latvijā
Latviju ar teātrasportu 1995. gadā iepazīstināja zviedri. Laikā, kad Jaunajā Rīgas teātrī notika viņu viesizrādes, stāsta Astra Kacena, strādāju ar Jaunā teātra studijas aktieriem un piedalījos Stokholmas «Soup Teater» rīkotajās pirmajās meistardarbnīcās.
Kopā ar Juri Rijnieku (tolaik – Jaunā teātra māksliniecisko vadītāju) 1997. gadā dibinājām sabiedrisko organizāciju «Teātris un izglītība» ar mērķi teātra iespējas kompilēt un izmantot izglītībā. Tā sākās teātra sporta kustība Latvijā.
Festivālā Viļņā iepazinos ar amsterdamiešu improvizatoru grupu, kas mūs uzaicināja uz impro teātra festivālu 1999. gada rudenī. Amsterdamā kopā ar četriem Studentu teātra dalībniekiem sabijām desmit dienas, piedalījāmies izrādēs un meistardarbnīcās. To varētu saukt par pamatskolu.
Asociācijas «Teātris un izglītība» četros pastāvēšanas gados iedibināta skolu teātrasporta tradīcija: valsts mēroga turnīri bērniem un jauniešiem notiek divreiz gadā (pirmais Kultūras skolā Rīgā norisinājās šomēnes (pirms tam – sacensības novados), otrs notiks rudenī).
Ar asociācijas rīkotajos semināros apmācīto skolotāju kursu pirms četriem gadiem teātrasportu rādījām tautas teātru festivālā Valkā. Šovasar augustā Dobelē viena diena būs atvēlēta festivāla dalībniekiem paredzētai meistardarbnīcai.
CURRICULUM VITAE
Vārds: Teātrasports
Dzimis: 1996. gadā Rīgā
Tēvs: Juris Rijnieks
Māte: Astra Kacena, Asociācija «Teātris un izglītība»
Sirdsdraugs: Jelgavas Studentu teātris
Krustvecāki: Inguna Gremze, Ringolds Beinarovičs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs
Radi un draugi: Sandra Plota, Latvijas Kultūras skola; Stokholmas «Soup Teater»; Amsterdamas improvizatori no TVA; Valsts Liepājas teātris; Rīgas Jaunā teātra pirmās aktierstudijas absolventi; LKF; LKKF; Latvijas Radio; Andris Zeibots («BB brokastis»); Valda Melgalve, rakstniece un tulkotāja; improvizatori no aktieru kluba «Hamlets»
Citādi domājušie: LNO
Svarīgākie notikumi Latvijas teātrasporta (TSP) dzīvē
1995. gads. Stokholmas «Soup Teater» viesizrādes Rīgā un pirmā starptautiskā TSP spēle ar latviešu piedalīšanos.
1996. gads. Zviedru improvizatores Helgas Skogas radošā laboratorija un TSP spēle Rīgā.
1997. gads. TSP radošā darbnīca 1. Latvijas Skolu teātru festivālā Cēsīs.
Pirmā TSP spēle Jelgavas Studentu teātrī (JST).
Improvizācijas laboratorija un TSP spēle Liepājas teātrī.
1998. gads. JST piedalīšanās 4. starptautiskajā improvizatoru festivālā Amsterdamā.
TSP nodarbību aizsākšanās Jelgavas Jaunā teātra studijā.
Teātrdienu radošā laboratorija un TSP turnīrs Liepājas teātrī.
1999. gads. Asociācijas «Teātris un izglītība» un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra organizētais skolu teātru pedagogu apmācību cikls «Teātrsports» Rīgā.
Eksperimentāls TSP mācību cikls Latvijas kultūras skolas audzēkņiem.
Pirmais TSP turnīrs Kuldīgā pilsētas svētkos.
Pirmais TSP turnīrs Valkā Latvijas amatierteātru festivāla svētkos.
Sākas regulāri skolu TSP komandu turnīri Latvijas Kultūras skolā (LKS).
LKS svētku režisori iegūst jaunu mācību disciplīnu «TSP».
2000. gads. Radošās laboratorijas Rīgā, Jelgavā un Liepājā nīderlandiešu socioterapeita un improvizatora Marijna Visera vadībā.
Regulāras TSP spēles mūzikas klubā «Mobile» Jelgavā.
Skolu TSP komandu turnīrs 8. Vispārējos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkos.
2001. gads. JST improvizatoru trupas «Rudā aste» piedalīšanās
Igaunijas jauniešu teātra festivālā Raplā.
Regulāri improvizācijas vakari Mazajā Rīgas teātrī.
TSP diena Skolu teātru festivālā Valmierā.
