Latvju politikā nu sākušas bangot īsti hokejiskas kaislības, atliek tikai cerēt, ka rezultāts valstij būs izdevīgāks par to, kāds tas bija aizvadītajā pasaules hokeja čempionātā.
Latvju politikā nu sākušas bangot īsti hokejiskas kaislības, atliek tikai cerēt, ka rezultāts valstij būs izdevīgāks par to, kāds tas bija aizvadītajā pasaules hokeja čempionātā. Pašreizējā situācija, kādā Latvija ir nonākusi ar 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās hokeja halles celtniecību, vedina aizdomāties par vairākām lietām. Pirmkārt, atgūtās neatkarības desmitgadē Latvijā grūti atrast vērienīgu investīciju piesaistes projektu, kurā viss būtu noritējis daudzmaz gludi. Skaidrs, ka tā ir bijusi pietiekami laba augsne sabiedrības stereotipam, ka lielie investīciju projekti ir saistīti ar teju vai neizbēgamām finansiālām afērām. Otrkārt, nerodas iespaids par saskaņu starp valdību veidojošajām partijām. Lai arī pagaidām izskatās reāli, ka Andra Bērziņa valdība varētu noturēties līdz Saeimas vēlēšanām atlikušos mēnešus, ir jāšaubās, vai tā spēs turpināt darbu vismaz līdzšinējā kvalitātē, ko stipri apgrūtina varas partiju polittehnologu ieceres reitingu uzlabošanai vai arī konkurentu reitingu graušanai. Turklāt interesants ir arī jautājums, vai trīs pašreizējās valdības partijas spēs sadarboties nākamajā Saeimā, kur jau būs cits spēku sadalījums. Atgriežoties pie 2006. gada pasaules čempionāta hokejā, jāatzīst, ka multifunkcionālās halles būvniecības projekts nupat kā ir nonācis Latvijas politiķu iecienītajā situācijā, kad ir pateikts «a», bet tiek noklusēts «b», savukārt sabiedrība nav informēta arī par «a». Tā tas bijis ar vairāku augstu amatpersonu atbrīvošanu no ieņemamajiem amatiem, tā tas notiek Latvijas tiesvedībā pret «Lattelekom» īpašniekiem un vairākos citos gadījumos. Ar sabiedrības informēšanu politiķi nesteidzas, atsevišķos gadījumos informācijas druskas sabiedrība uzzina no informācijas līdzekļiem, kas izmanto teju vai izlūkdienestu metodes informācijas ieguvei. Tāpēc ir interesanti, kā būs šoreiz.
Proti, ceturtdien finansu ministrs Gundars Bērziņš intervijā Latvijas Radio teicis, ka rīcības komitejas lēmums halles cēlēja izvēli uzticēt Latvijas Hokeja federācijai liecina, ka turpinās sabiedrībai nezināmas vienošanās un, iespējams, notiekot lielākā afēra Latvijas vēsturē. Savukārt premjers par šiem ministra izteikumiem pieprasījis paskaidrojumus, un kā gan citādi, jo, lai arī Saeimas vēlēšanas ir tik tuvu un šādas aktivitātes, iespējams, var izskaidrot, tam nevajadzētu kļūt par normu.
Kādam ir jāatbild par saviem vārdiem. Ja finansu ministra rīcībā ir informācija par iespējamajiem Latvijas valsts vai pašvaldību amatpersonu pārkāpumiem saistībā ar hokeja halles celtniecības projektu, par to nekavējoties jāinformē tiesībsargājošās iestādes un sabiedrība, jo visai prāva summa no valsts budžeta – 400 000 latu – ir iemaksāta kā drošības nauda par hokeja čempionāta rīkošanu Starptautiskajai federācijai. Jācer, ka skaidrību šajā lietā ieviesīs prokuratūra, kurā premjers ir vērsies ar lūgumu izvērtēt visus amatpersonu rīcībā esošos dokumentus. Katrā ziņā jau tuvākajā laikā kļūs skaidrs, kuri politiskie spēki kādas intereses pārstāv, jo mūžīgi šo skandālu izmantot nevar, un ir pilnīgi skaidrs, ka visizdevīgāk šāda situācija varētu izvērsties valdības partiju konkurentiem gaidāmajās Saeimas vēlēšanās – «Jaunajam laikam», LSDSP, «PCTVL» un pārējām ārpusvaldības partijām.
Tā kārtējo reizi, domājot par reitingiem, novārtā var tikt atstātas valsts intereses un valsts reitings starptautiskajā sabiedrībā. Un, ja hokeja halles būvniecības projekta vienīgais rezultāts būs kārtējais starptautiskais skandāls, jāšaubās, vai kāds nopietns investors vēlēsies sākt Latvijā kādu nozīmīgāku projektu. Tāpēc valdības partijām nevajadzētu aizmirst, ka vislabākā viņu priekšvēlēšanu kampaņa būtu domāt valstiski, nevis partejiski, jo tieši to no valdības koalīcijas partijām gaida Latvijas sabiedrība, kas ir nogurusi no politiskajām ķildām un nesaskaņām. Un hokeja halles celtniecības projekta «menedžēšanas» līmenis būs labs indikators vēlētājiem, domājot par to, cik lielā mērā valdības partiju darbs var būt noderīgs Latvijai arī pēc Saeimas vēlēšanām.
