Vairākas naktis šīs nedēļas sākumā arī Jelgavas apkaimes dārzu īpašniekus apbēdināja nakts salnas līdz mīnus diviem grādiem.
Vairākas naktis šīs nedēļas sākumā arī Jelgavas apkaimes dārzu īpašniekus apbēdināja nakts salnas līdz mīnus diviem grādiem. Kā informē Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) augkopības speciāliste Ingrīda Birzāka, lielākajai daļai augļu koku salnas nav bijušas bīstamas, jo tie jau paspējuši pārziedēt. Citādi ir ar kartupeļiem, kas izspraukušies virszemē, cietuši arī siltummīlošie dārzeņi, piemēram, ķirbjaugi, kas iesēti agrā pavasarī. Tiem salnas ir bīstamas, tāpat kā tomātiem, paprikai. Savukārt vasarāju graudaugu un cukurbiešu asni parasti iztur salnas līdz pat mīnus septiņiem grādiem, kad var apsalt tikai lapu galiņi.
Zemnieks Volfgangs Jorge no Vācijas, viesojoties pie LLKC speciālistiem, ieteicis lielisku metodi, kā pasargāt dārzā augus no salnām. Vienos naktī jāiziet ārā un strauji jāievelk elpa: ja dzestrais gaiss degunu it kā rauj ciet, būs salna. Tad jāsāk rīkoties – visas dobes dārzā jānomiglo ar parasto laistāmo ūdeni. Šāds process paaugstinot gaisa temperatūru tieši virs lauka par diviem trim grādiem. Vēl no salnām pasargāt varot baldriānu ziedu sula, taču I.Birzāka šaubās, vai kādam zemniekam tā varētu būt pie rokas.
