Ideja par pastāvīgu un noturīgu sadarbību starp Eiropas valstīm radās pēc Otrā pasaules kara, kad Eiropas valstu vadītāji vienojās nodrošināt kopīgu kontroli pār vienu no kara rūpniecības nozarēm – tērauda ražošanu.
Ideja par pastāvīgu un noturīgu sadarbību starp Eiropas valstīm radās pēc Otrā pasaules kara, kad Eiropas valstu vadītāji vienojās nodrošināt kopīgu kontroli pār vienu no kara rūpniecības nozarēm – tērauda ražošanu. Šīs sadarbības mērķi, kas vēl joprojām ir Eiropas sadarbības pamatā, bija nodrošināt Eiropā mieru un radīt ekonomisku uzplaukumu.
Briselē ir publicēts Eiropas Komisijas pētījums par ES paplašināšanas ietekmi uz kandidātvalstu lauksaimniecības tirgu un ienākumiem.
Eiropas Komisija (EK) ir izpētījusi, kāda situācija veidotos kandidātvalstu lauksaimniecības sektorā 2007. gadā, pamatojoties uz dažādiem attīstības scenārijiem:
1) neiestājoties ES;
2) iestājoties ES bez tiešajiem maksājumiem;
3) iestājoties ES, saņemot tiešos maksājumus 100 procentu apmērā;
4) iestājoties ES ar maksimālo ražošanas kvotu apjomu un 100 procentu tiešajiem maksājumiem, kas ir kandidātvalstu pozīcija iestāšanās sarunās.
Situāciju modelēšana parāda, ka pat vispesimistiskākajā scenārijā (2.) no iestāšanās ES jauno dalībvalstu lauksaimnieki būs ieguvēji finansiāli – salīdzinājumā ar pašreizējo Latvijas situāciju zemnieku ienākumi palielinātos līdz 159 procentiem, 4. scenārija gadījumā tie augtu līdz 344 procentiem, bet 3. scenārija gadījumā – līdz 265 procentiem. Savukārt, neiestājoties ES (1. scenārijs), Latvijas zemnieku ienākumi samazinātos līdz 84 procentiem.
Komentējot pētījuma rezultātus, ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers teicis: «Secinājumi ir skaidri. Būt iekšā ir labāk nekā būt ārā. Dalība ES dos nozīmīgu labumu kandidātvalstu lauksaimniekiem. Taču, lai šo labumu saņemtu, kandidātvalstīm ir jāsasniedz ES noteiktie ražošanas standarti.»
Pētījumā tiek uzsvērts arī EK viedoklis, ka 100 procentu tiešu subsīdiju izmaksas izraisīs sociālu nevienlīdzību un traucēs nepieciešamajām reformām, jo tādā gadījumā kandidātvalstu lauksaimnieku ienākumi uzreiz palielināsies vairāk nekā divas reizes, kas nestimulēs strukturālās pārmaiņas laukos un zemnieku pievēršanos alternatīviem nodarbinātības veidiem. Jau agrāk ES vienmēr ir uzsvērusi, ka lauku ekonomikas dažādošana un uzņēmējdarbības vides veidošana laukos ir lauku ekonomikas sekmīgas ilgtermiņa attīstības un pārstrukturēšanās nosacījums.
Lauksaimnieku ienākumi tikai augs
Pat vispesimistiskākā scenārija gadījumā, iestājoties ES, jau no tirgus intervences vien Latvijas lauksaimnieku ienākumu līmenis augtu vismaz par 59 procentiem. Savukārt palikšana ārpus ES zemniekiem ilgtermiņā neļautu ne palielināt ražošanas apjomus, ne ienākumus. Šādi situācija modelēta pētījumā «ES paplašināšanās ietekme uz kandidātvalstu lauksaimniecības tirgu un ienākumiem».
EK analīzē pieņemts, ka patlaban vidēji astoņās Centrāleiropas valstīs 20 hektāru saimniecība pievienotās vērtības izteiksmē zemniekam dod ienākumus, kas ir pielīdzināmi 1,2 vidējām algām attiecīgajā valstī. Salīdzinājumā ES zemniekiem ienākumi veido 0,9 no vidējās ES valstu algas. Latvijā un Igaunijā, modelējot dažādo scenāriju ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem, tiek prognozēts visaugstākais lēciens.
Noskaidrojušies papildu aspekti
Kandidātvalstu vēlmes ir lielākas par spēju ražot.
Analizējot to ražošanas potenciālu piena sektorā, EK secina, ka, nosakot ražošanas kvotas kandidātvalstu prasītajā līmenī (4. scenārijs), kandidātvalstu ražotājiem būtu jāveic milzu reformas, lai spētu sasniegt prasīto kvotu griestus. EK prognozē, ka astoņas Centrāleiropas kandidātvalstis kopā tikai ap 2015. gadu spētu tuvoties prasītajam ražošanas kvotu apjomam piena sektorā.
Tikai Čehijai, Slovākijai, Lietuvai un Ungārijai EK prognozē iespējas sasniegt vai pārsniegt prasīto kvotu līmeni. Bulgārijā, Polijā, Latvijā un Slovēnijā piena sektorā tirgum ražojošie lauksaimnieki (neskaitot mazās saimniecības) spētu sasniegt labi ja EK piedāvāto zemāko kvotu apjomu.
EK prognozē, ka, neiestājoties ES, Latvijā piena produkcijas ražošanas apjomi paliktu pašreizējā līmenī (ap 800 000 tonnu gadā) vai pat nedaudz pazeminātos. Realizējot 2. scenāriju, tie palielinātos līdz vienam miljonam tonnu, īstenojot 3. un 4. scenārija – nedaudz pārsniegtu vienu miljonu tonnu, bet nesasniegtu Latvijas prasīto kvotu griestus – 1,2 miljonus tonnu.
Ietekme uz dažādām nozarēm ir dažāda
EK analīze liecina, ka no ražošanas perspektīvu viedokļa palikšana ārpus ES tikai pirmajos gados ļautu palielināt ražošanas apjomus graudaugu sektorā, bet lopkopībā pēc 2007. gada tie sāktu samazināties. Latvija un Lietuva gan ir īpašs gadījums graudaugu sektorā. Salīdzinājumā ar šo brīdi 1. scenārijs Latvijai dotu vislielāko labumu – minimālu produkcijas apjoma palielinājumu līdz 103 procentiem –, 2. scenārijs – līdz 102 procentiem, bet 3. un 4. – ražošanas apjomu krišanos attiecīgi līdz 92 un 96 procentiem.
Turpretim lopkopībā iestāšanās ES pat vissliktākā scenārija gadījumā būtu izdevīgāka nekā palikšana ārpus ES. Latvijai 1. scenārijs nozīmētu produkcijas apjomu krišanos līdz 86 procentiem no pašreizējiem rādītājiem, bet 2., 3. un 4. scenārijs – ražošanas apjomu kāpumu attiecīgi līdz 151, 166 un 155 procentiem.
Sagatavoja EK delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa
