Ja nespēj nevienam uzticēties vai nav cilvēka, kuram tu spētu atklāt savas jūtas, mēģini tās uzrakstīt.
Ja nespēj nevienam uzticēties vai nav cilvēka, kuram tu spētu atklāt savas jūtas, mēģini tās uzrakstīt. Vislabāk rakstīt dienasgrāmatu. Šoreiz atzīmē nevis, cikos un kur tev jāierodas, bet gan uztici papīram dienā pārdzīvoto. Uz tā droši vari izteikt visu, ko jūti. Ja dienasgrāmatā slēpsies aiz pieklājības maskas, arī jūtās nebūsi īsti patiess un rakstītajam vienkārši nebūs nekādas jēgas. Ja ar sevi «izrunāsies» no sirds, tu ne tikai jutīsies atvieglots, bet atklāsi arī daudz jauna par sevi un iespējām mainīt spriedzes pilno situāciju.
Ja dienasgrāmatas rakstīšana tev liekas pārāk garš un sarežģīts darbs, vari uzrakstīt vēstuli. Tā var būt adresēta uzticamam cilvēkam, pašam sev vai pāridarītājam. Tajā droši vari uzrakstīt visu, kā jūties, izpaust savu izmisumu, sašutumu vai prieku. Un tas nebūs nepieklājīgi, jo vēstuli tu nenosūtīsi. Kad uz papīra būs viss, ko jūti un domā, kad rakstot būsi atvieglojis savu sirdi un atkal spēsi uzsmaidīt dzīvei, pierakstus vari saplēst vai sadedzināt.
Ja tev mājās ir interneta pieslēgums un datorpasaule neliekas pārāk sveša, reizēm noder daudz kritizētais čats. Īpaši tas noderīgs situācijās, kad nedrīksti runāt par kādu svešu noslēpumu, kas nospiež tavu sirdi un nedod mieru pat naktīs. Čata sarunā neviens nezinās, ka tas tu esi, turklāt noslēpums nemaz nebūs jāizstāsta. Ja lūgsi palīdzību, čatā vienmēr atradīsi kādu, kas ļaus tev paraudāt uz sava pleca.
Iesaka eksistenciālā psihoterapeite Dace Purēna
