Arī Latvijas lauku ļaudīm ir izveidojies savs viedoklis par to, kādas pārmaiņas viņu dzīvē ienestu iekļaušanās Eiropas Savienībā.
Arī Latvijas lauku ļaudīm ir izveidojies savs viedoklis par to, kādas pārmaiņas viņu dzīvē ienestu iekļaušanās Eiropas Savienībā. Viņu domas «Eiropas nedēļā» uzklausīja Saeimas ES Informācijas centra (SESIC) darbinieki.
Sliktāk jau nebūšot
SESIC «eirobusiņš» ceļojumā uz Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes, Vidzemes un Sēlijas ciemiem un apdzīvotajām vietām no 6. līdz 10. maijam devās laikā, kad visā Eiropā tika atzīmēta tā dēvētā Eiropas nedēļa.
«Ko mums tā Eiropa dos?» vaicāja vīrs Zemgalē, Zasā, skeptiski piebilstot, ka «viņi (Eiropas Savienība) no mums prasīs divus miljardus eiro lielu dalības maksu». Uzreiz gan jāprecizē, ka Latvijas dalības maksa ES, visticamāk, būs 150 reižu mazāka (aptuveni 120 miljonu eiro gadā), turklāt ES solās Latvijā ieguldīt vismaz divtik daudz. «Tomēr referendumā par iestāšanos balsošu «par», jo sliktāk jau laukos nebūs,» atzina Zasas iedzīvotājs.
Šāds viedoklis ir lielākajai daļai vecāka gadagājuma lauku cilvēku, ar kuriem tika pārrunāta mūsu dzīve mazajos lauku veikaliņos, pasta nodaļās un lauku viensētās. «Mēs jau nesagaidīsim lielākas pensijas, bet varbūt bērniem dzīvē būs lielākas iespējas,» runājot par Latvijas pievienošanos ES, sacīja lielākā daļa iedzīvotāju.
Daudzviet redzams, ka rosība aprimusi. Kurzemnieki atzīst, ka dzīve laukos gājusi uz leju, jaunajiem vairs nav intereses atgriezties, jo nav kur strādāt un nopelnīt iztiku.
Tas, vai dalība ES veicinās Latvijas lauku atdzimšanu, būs viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas ietekmēs lauku iedzīvotāju izvēli atbalstīt vai neatbalstīt Latvijas iestāšanos ES. «Gribētos, lai mums vairāk pastāsta par to, kāda būtu attīstība, kā citi tiek galā ar tām pašām problēmām,» atzina Zinta Sproģe Sātu pasta nodaļā.
«Nedrīkstētu tā būt, ka tiek iznīcinātas mazās lauku saimniecības. Iestājoties ES, vajadzētu saglabāt lauku vidi,» uzsvēra mežziņa vietnieks Dzintars Apsītis Limbažu rajona Karogos. Savukārt viņa kaimiņš papildināja: «Mazās saimniecības nodrošinātu dažādību un savā ziņā arī demokrātiju laukos.»
«ES jāgarantē mums vienādas tiesības un līdzvērtīgi maksājumi, kādus saņem viņu zemnieki, citādi nebūs godīgi,» sprieda «Sarmu» saimnieks Raimonds Salms. Viņš atzīst, ka 300 hektāru lielajā saimniecībā saražoto produkciju labprāt tirgotu arī ārpus Latvijas, tādēļ Eiropas kopējais tirgus būtu ieguvums. «Nav jau obligāti jāražo piens vai graudi. Es kaut vai koka dieviņus te laukos grebtu, ja zinātu, ka būtu noiets,» piebilda R.Salms.
Diskusiju klubi – pasts un veikals
Uz jautājumu, vai gribētu vairāk uzzināt par ES pirms balsošanas referendumā, gandrīz visi laukos sastaptie cilvēki atbildēja apstiprinoši. Tiņģeres pamatskolā skolotājas stāstīja, ka vietējie iedzīvotāji pret ES noskaņoti visai negatīvi, jo trūkst informācijas, kaut vai par to, ar ko ES atšķiras no sabrukušās Padomju Savienības.
Nogalē bibliotekāre Iveta Mizāne stāstīja, ka vietējo bibliotēku apmeklē ap 140 lasītāju. Iedzīvotāji nāk uz bibliotēku lasīt avīzes un žurnālus. Pēc jaunākajām grāmatām lauku bibliotēkās veidojas pat garas lasītāju rindas. Noteikti noderētu vairāk lasāmvielas par ES, atzina I.Mizāne.
Populāri laukos ir vietējie laikraksti un «Lauku Avīze». Savukārt Lonastē saimniece stāstīja, ka viņa par ES zina pietiekami, jo ««Dienā» viss jau ir smalki aprakstīts.»
Īpaši informācijas apmaiņas punkti ir mazās pasta nodaļas, kur darbinieces labi pazīst vietējos iedzīvotājus, kā arī zina stāstīt, kas cilvēkus uztrauc un interesē visvairāk. Tāpat mazi vietējie diskusiju centriņi ir lauku veikali, kur gan pircējus, gan pārdevējas interesē, kādas cenas produktiem ir Eiropā, kādas būs darba iespējas pēc iestāšanās un vai pensijas būs lielākas.
Sagrozīta informācija
«Mums nav pārliecības, ka informācija, ko saņemam no ierēdņiem par ES prasībām, ir patiesa. Vai tiešām ES prasa, lai arī trīs govis slauktu ar slaukšanas aparātu un visiem jāiegādājas piena dzesēšanas aparāti?» šādu satraukumu pauda cilvēki pagasta Padomē Atvaros.
Kā noskaidrojās, tik tiešām ES direktīvas šādas prasības neizvirza. Pārcentušies bija Latvijas ierēdņi, un Ministra kabineta noteikumi drīzumā tiks grozīti. Šādi gadījumi patiesi kaitē ES tēlam un vairo iedzīvotāju skepsi: «Mums jau neviens neprasīs. Rīgā visu izlems, un iestāsimies,» pārliecināti Rubeņu iedzīvotāji.
Tomēr tautas nobalsošana par iestāšanos ES būs. Visticamāk, ka Saeima ierosinās referendumu rīkot 2003. gada rudenī.
Kā pārliecinājās SECIC, vienaldzīgo pret ES laukos tikpat kā nav. Ikvienam ir izveidojies savs priekšstats un attieksme pret ES. Kurzemē, atbildot uz jautājumu, vai viņu izvēli referendumā iespaidos kāda slavena un ietekmīga cilvēka izteikumi, kurzemnieki lepni teica «nē», jo «mums pašiem sava galva uz pleciem».
