Starptautiskās muzeju dienas veltījumu skaitā ir ieskats Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja unikālajā jaunieguvumā – Modra Ziemeļa veidotajā senās Jelgavas pastkaršu kolekcijā.
Starptautiskās muzeju dienas veltījumu skaitā ir ieskats Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja unikālajā jaunieguvumā – Modra Ziemeļa veidotajā senās Jelgavas pastkaršu kolekcijā.
Zviedri, poļi, krievi, vācieši – dedzinājuši un postījuši Jelgavu ir visi. Grāmatas, fotogrāfijas, pastkartes, dokumentus – liecības par pilsētai reiz piemitušajiem vaibstiem – atgādinājumus par 1945. gadā un senāk zudušajām ielām un dažāda likteņa piemeklētajiem cilvēkiem Modris Ziemelis krājis 37 gadus.
Latvijā nav Otrajā pasaules karā necietušas pilsētas, taču divas – Rēzekne un Jelgava – tika nopostītas pilnībā. Atjaunojamo celtņu izdegušos mūrus grāva pēc kara; vecās Jelgavas drupu grumbas pārklāja ar gruvešu pūderi un no agrāko gadu atmiņām tīru Staļina un Hruščova laika arhitektoniskās anonimitātes grimu. Nedaudzās restaurētās pagātnes liecības vai nu – atšķirībā no brīvvalsts laikā celtajiem pieminekļiem un komunistu aizliegto institūciju mājvietām – neslēpa jaunajai varai atklāti aizdomīgas ideoloģiskas asociācijas, vai gluži vienkārši bija pārāk lielas – gan izmēros, gan gadu desmitos nemērāmajā vēsturiskajā nozīmīgumā. Uz abos 20. gadsimta karos izdegušo un starplaikā pārbūvēto Jelgavas pili attiecas gan viens, gan otrs.
Pils un tās apkaimes pārmaiņu attēli, kas divarpus mēnešus aplūkojami gadsimta grautiņus līdzīgi pārdzīvojušajā Pētera Akadēmijas ēkā, ir Jelgavas Latviešu biedrības vadītāja apkopoto vairāk nekā 2600 pastkaršu un fotogrāfiju niecīga daļa.
Pagājušonedēļ iegādātās kolekcijas apzināšana un sakārtošana ir gadiem ilgs darbs, atzīst muzeja galvenais krājumu glabātājs Andrejs Dābols, kas dažus desmitus Vēstures zālē aplūkojamo no 1920. līdz 1944. gadam tapušo pils ārskatu, iekštelpu (tostarp trīsdesmito gadu beigās pēc Eižena Laubes projekta tapušās piebūves pagalma rietumu pusē), parka, Lielupes un Driksas tiltu un upes centra pusē vērojamās apbūves fotogrāfiju izraudzījis no diviem simtiem tematiski vienoto bilžu klāsta.
Gada nogalē Modris Ziemelis muzejam iecerējis dāvināt tuvus un tālus ceļus mērojušas grāmatas, sabiedrības norises atainojošus dokumentus un daudz citu – kopumā ap 600 – senatnes liecību.
«Māteru Jura piemineklis, atrastais un atjaunotais Jelgavas Latviešu biedrības karogs, sakoptais tās dibinātāja un pirmā priekšsēdētāja kapa piemineklis ir mans mūža devums Jelgavai – tāpat kā šī kolekcija,» saka tās autors: «Savas kartiņas neesmu turējis kā sveci zem pūra. Katru gadu tās dotas vairāku skolēnu projektu izstrādei, rādīt seno Jelgavu un stāstīt par to esmu ticis aicināts skolās, piedalījies konkursos, izdevis trīs bukletus, attēli no kolekcijas redzami Vides filmu studijas un dāņu kopīgi uzņemtajā filmā par Jelgavu, pie manis nākuši pēc palīdzības karā sagrauto namīpašumtiesību pierādīšanā, 800 Jelgavas bildes bijušas apskatāmas trijās personālizstādēs. Esmu ļoti priecīgs, ka piepildījies mans kolekcionāra sapnis un savāktais paliks Jelgavā. Šos materiālus var izmantot, lai izstrādātu zinātniskos darbus, laistu klajā grāmatu – tad attēlu tūkstoši izies tautās. Ļoti skumji būtu, ja tie nogultu plauktos un nekur neparādītos, jo, kamēr kartītes bija manā īpašumā, tās ceļoja nemitīgi. Lai muzeja darbiniekiem netrūkst enerģijas un veiksmes popularizācijas darbā! Tagad viss atkarīgs no viņiem.»
