Ir neskaitāmi daudz tādu, var teikt, sīkumu, kas satuvina pretējos dzimumus. Un viens no tādiem ir vīns.
Ir neskaitāmi daudz tādu, var teikt, sīkumu, kas satuvina pretējos dzimumus. Un viens no tādiem ir vīns. Tā izvēle un arī baudītprasme, izmantojot flirta elementus, var pateikt daudz ko par cilvēka raksturu un izjūtām kādā brīdī. Vīns jau izsenis ir viens no iecienītākajiem un leģendārākajiem dzērieniem, tādēļ atliek vien ticēt, ka tas spēj darīt brīnumus.
Lai aizceļotu uz vīna pasauli, noskaidrotu kaut ko vairāk par šā inteliģentā dzēriena kultūru un izdibinātu tā noslēpumus, uz sarunu aicināju Vīna kluba prezidenti Larisu Krūmiņu.
Ar ko nodarbojas Vīna klubs?
Mūsu mērķis ir izzināt vīna kultūru, iepazīties ar šo dzērienu pašiem un savas zināšanas nodot tālāk draugiem, kolēģiem un citiem. Strādājot kompānijā, kas importē vīnu, radās nepieciešamība par mazpazīstamo dzērienu – vīnu – uzzināt kaut ko vairāk. Ar etiķetē uzrādīto vien nepietika. Tika izveidota interesentu grupa un nodēvēta par Vīna klubu. Pamatā tie ir cilvēki, kas profesionāli saistīti ar vīnu – restorānu direktori, menedžeri un citi. Mūsu pamatsastāvs praktiski nav mainījies kopš kluba dibināšanas pirms pieciem gadiem.
Kluba biedru tikšanās reizēs runājam par aktualitātēm: iepazīstamies ar jaunumiem vīna tirgū, vīnogu šķirnēm, vīna ražotājvalstīm un ražotājiem. Tad ir praktiskā daļa – degustācija, lai labāk izprastu vīna nianses, dalītos savās izjūtās ar kluba biedriem, tā izkopjot garšas «smalkumus».
Cik jūsu klubā ir biedru?
Esam 12 – pietiekami, lai degustētu pudeli vīna. Ar to mūsu klubs ir interesants. Vienā tikšanās reizē degustējam piecas līdz sešas pudeles, tā katrs izdzer nedaudz vairāk par 300 gramiem. Ir starpība vai vīns tiek baudīts vai izzināts. Lai to iepazītu un izprastu, vīns patiešām jādegustē. Tā kopā sanākot, mēs izzinām ne tikai vīnu, bet arī citu tautu kultūru, tradīcijas, virtuvi. Tā ir lieliska iespēja sevi pilnveidot, izglītot, paplašināt redzes loku un, kas svarīgi, dalīties ar citiem.
Vai latvieši ir lieli vīna cienītāji un pazinēji?
Vīna darīšanai laukos ir senas tradīcijas. Protams, mājas apstākļos nav tādas tehnoloģijas kā lielražošanā, taču vīna cienītāju mums nekad nav trūcis. Latvijā reti kurš raudzē vīnu no vīnogām. Parasti tas tiek darīts no augļiem un ogām, ar augstu cukura koncentrāciju.
Vīnam vienmēr bijusi liela konkurence ar alu. Pie mums izkoptākas ir alus dzeršanas tradīcijas.
Kā pagaršojot var pateikt, ka vīns ir labs?
Varu atbildēt ļoti vienkārši – tāds, kas garšo man vai jums. Protams, vīna kvalitāti katrā valstī nosaka dažādi rādītāji, likumi, normas.
Vai ir pareizi randiņā, kurā negribas izgāzties, pirkt dārgāko vīnu, paredzot, ka tas būs labākais?
Bieži vien cena nav noteicošā. Bet atrast labas garšas vīnu par zemu cenu ir liela māksla. Jā, dārgie vīni maksā vairāk savas kvalitātes pēc. Taču gadās, ka, to nogaršojuši, jūtamies vīlušies: vīns bijis pārāk jauns, tas vēl nav gatavs. Jāteic gan, ka vīna izvēli iespaido noskaņojums, vieta, izšķirošā loma ir kompānijai. Svarīgi atcerēties, ka vīns iet roku rokā ar ēdienu. Jāuzmanās, lai viens otru nepārspētu.
Ko un kā tad īsti izvēlēties?
Vispirms aicinu cilvēkus palasīt gan vietējo, gan ārzemju izdevumus par šo tēmu, ievākt informāciju, ja tas patiešām interesē.
Jebkurā gadījumā nepieciešama pakāpenība – vispirms ieteicams izgaršot vienkāršos vīnus, baltvīnus, jo tie ir maigāki, tad lēnām atteikties no saldajiem. Svarīgi dalīties pieredzē ar līdzcilvēkiem, atrast kopīgo un atšķirīgo. Protams, jāatrod «sava» garša un pamazām jāpaeksperimentē. Ir aizraujoši, cik ļoti mainās garšu un sajūtu gamma, ko varam sameklēt vīnā.
Universāls ir rozā vīns «Rose», to var droši ņemt – aromātisks un garšīgs. Daži izvēlas citu ceļu, viņiem patīk tā sauktās jaunās pasaules vīni – Austrālijas, Čīles, Jaunzēlandes, Kalifornijas, kur ir daudz saules. Tā vīnogai dod augstāku cukura koncentrāciju.
No kurām valstīm nāk labākie vīni?
Klasiskā vīna ražotājzeme ir un paliek Francija. Citas valstis nemitīgi tiecas pēc šiem augstajiem kvalitātes standartiem, bet atšķirīgā klimata un citu faktoru dēļ tas nav iespējams. Augstas klases Francijas vīni ir dārgākie. Ekskluzīvākie vīni tiek ražoti jau vēsturiski izveidotās vīna darītavās, kurās galaprodukts atbilst daudzām stingrām prasībām. Bieži vien, pērkot vīnu, mēs maksājam arī par firmas zīmi – kā jau jebkurā jomā.
Kas vēl raksturīgs vīna kultūrai?
Arī vīniem ir aktuālas modes tendences. Cilvēki iespaidojas viens no otra.
Vīns ir dzēriens, kas nemīl steigu. Attaisot pudeli, tam jāļauj atraisīties. Piemēram, jūs būtu iesprostota pudelē un pēc tās atkorķēšanas neviens neļautu jums izstaipīties, vai tas būtu labi? Tāpat ir ar vīnu. Tas jāielej glāzē nesteidzoties, jāļauj aromāta buķetei brīvi atraisīties. Šeit es domāju tos vīnus, kas nogulējuši pudelēs vairākus gadus un ir augstas kvalitātes.
Ir bijuši gadījumi: kāds bauda lielisku vīnu, priecājas; bet citreiz, kad pats to nopērk, jūtas apbēdināts, jo no lieliskās garšas vairs nav ne vēsts. Svarīgi, kur vīns ir glabāts, vai tas tiek dzerts optimālajā temperatūrā. Bet gadās, ka cilvēka subjektīvais vērtējums ir uzbrukums vīnam, kas nevar pastāstīt, kas patiesi ir vainīgs.
Nav nevienas identiskas vīna pudeles, bet krasas atšķirības nemēdz būt.
Ko vīna izvēle pasaka par cilvēku?
Piekrītu, ka vīna izvēle atspoguļo cilvēka raksturu. Līdz ar cilvēka dabas maiņu tiek prasītas arī cita vīna pudeles. Raksturā enerģiskāki cilvēki dod priekšroku spēcīgiem, pikantiem vīniem, savukārt maiga rakstura cilvēki izvēlas vieglākus un maigākus vīnus. Interesanti, ka visur pasaulē cilvēki sākuši vairāk baudīt sarkanvīnu. Varbūt tādēļ, ka to iesaka mediķi… Izvēlei par pamatu kalpo arī sezonalitāte, baltvīns ir tāds kraukšķīgs, vasarīgs, bet sarkanais ir ziemas vīns, vairāk silda.
Kādi cilvēki ir vīna cienītāji?
Kad cilvēki sāk sevi uztvert kā personību, kļūst nobrieduši, tad saprot šo dzērienu vairāk – sākot no 28 gadiem uz augšu. Jaunietis saka: ja vajag, tad vajag, bet labāk, lai vīnu nomaina kas cits.
Vīnu bauda un par to runā daudzi. Par vīna cienītāju nekļūst vienā dienā – vajadzīgs laiks un, protams, arī vēlēšanās. Atrast to īpašo neatkārtojamo «savu» garšu var tikai, baudot un izzinot vīnu. Lai jums veicas!
***
Lai viss randiņā mājas apstākļos izdotos nevainojami
sarkanvīnu labāk pasniegt lielākajās glāzēs, dodot vairāk vietas aromātam;
baltie vīni jāliek galdā atdzesēti mazākajās kausveida glāzēs;
vīna glāzes ir ar nedaudz uz iekšu ieliektām maliņām, tā dzērienu var ar apļveida kustībām labi saskalot, izplatot dzēriena aromātu, turklāt tas izskatās seksīgi;
šampanieti labāk pasniegt taisnās, stāvās glāzēs, kam modelis esot bijis Marijas Antuanetes krūts;
saldajiem vīniem un portvīniem noderēs portvīna glāzes – nelielas, kas ierobežo ielejamā dzēriena daudzumu.
***
Ievērībai!
Lai parādītu vēlēšanos stāties attiecībās ar pretējo dzimumu, nepārprotamus flirta signālus spēj radīt un uztvert mūsu ķermeņi.
Vīna glāzes glāstīšana ir neapzināts zemapziņas norādījums uz to, kas vīrietim vai sievietei varētu būt padomā.
Jāņem vērā, ka vīriešiem flirta uztveres spēja ir krietni zemāka, un dažkārt viņi pret tiem ir pilnīgi nejūtīgi.
