Havaju salas, ASV. Astronomi atklājuši, ka ap Saules sistēmas vislielāko planētu Jupiteru riņķo vēl 11 mazu, agrāk nepamanītu mēnešu.
Havaju salas, ASV. Astronomi atklājuši, ka ap Saules sistēmas vislielāko planētu Jupiteru riņķo vēl 11 mazu, agrāk nepamanītu mēnešu. Tos atklāja Havaju Universitātes Astronomijas institūta zinātnieku komanda Skota Šeparda un Deivida Dževita vadībā.
Kopā ar tās pašas komandas pagājušajā gadā atklātajiem vēl 11 mēnešiem, ap Jupiteru pavisam riņķo vismaz 39 pavadoņi, kas ir vairāk nekā jebkurai citai planētai. Četri ir lielie, tā sauktie Galileja mēneši, 12 ir mazāki un ar nosaukumiem, bet pārējie 23 ir vēl mazāki, un, tā kā tie ir atklāti samērā nesen, tiem vēl nav doti nosaukumi. «Mēs tos atklājām pagājušā gada decembrī, speciāli meklējot ar pasaules lielāko digitālo kameru,» sacīja D.Dževits.
Šis instruments tika pievienots Kanādas, Francijas un Havaju salu institūta kopīgi radītajam 3,6 metru garajam teleskopam, lai iegūtu detalizētus attēlus no plašas teritorijas ap Jupiteru. Digitālie attēli tika apstrādāti ar datoriem, un visticamākie kandidāti tika novēroti vairākus mēnešus, lai iegūtu apstiprinājumu, ka tiem ir orbītas, un izslēgtu iespēju, ka par mēnešiem tiktu noturēti asteroīdi.
«Vairākus mēnešus sekojot aizdomīgiem objektiem, mēs spējām izsvītrot asteroīdus, lai noteiktu galīgo skaitu – 11 neapstrīdami pavadoņi,» stāstīja D.Dževits. «Tie ir blāvi un, iespējams, mazi. To diametrs, visdrīzāk, ir tikai daži kilometri,» viņš piebilda. Tie ir mazi, tālu no planētas un ar dīvainām orbītām, bet tomēr tie ir Jupitera mēneši, teikts zinātnieku paziņojumā.
Zinātnieki norāda, ka 11 jaunie objekti pieder pie «nesimetrisko pavadoņu» klases, kas nozīmē, ka tiem ir lielas eliptiskās orbītas ap gigantisko planētu. 25 no visiem atklātajiem Jupitera mēnešiem ap to riņķo pretēji planētas griešanās virzienam, bet seši tādā pašā virzienā.
Viena no pavadoņu rašanās iespējām ir, ka tie ir planētas «sagūstīti» asteroīdi. «Sagūstīšanas laikā, pusē gadījumu asteroīdi sašķeļas, tādēļ pavadoņi varētu būt nesimetriski,» minēja D.Dževits.
Nesimetriskie pavadoņi ir apkopojušies grupās, kas liecina, ka atsevišķie mēneši ir daļas no agrākiem objektiem, kas ir sadalījušies. Pēc zinātnieku domām, objektu sadalīšanās varēja notikt vai nu laikā, kad tos «sagūstīja» planēta, vai vēlāk, saduroties ar komētām.
Līdz ar pēdējiem atklātajiem pavadoņiem kopējais zināmo Jupitera mēnešu skaits sasniedzis 39, no kuriem 31 ir nesimetriski. Astoņu simetrisko mēnešu vidū ir četri Galileja atklātie lielie pavadoņi – Jo, Eiropa, Ganimēds un Kalisto – un četri mazāki pavadoņi, kas cirkulē tuvākās orbītās nekā Jupitera vulkāniskais mēness Jo.
Pavadoņu daudzuma ziņā Jupiteram seko Saturns ar 30 mēnešiem, no kuriem 13 ir nesimetriski. Tomēr zinātnieki norāda, ka pētījumus nepieciešams turpināt, lai uzzinātu pavadoņu patieso skaitu.
«Mēs vēlētos veikt fiziskus mērījumus. Vai tie visi ir vienādā krāsā? Vai tie ir atšķirīgi? Centīsimies vēl šogad atbildēt uz šiem jautājumiem ar pasaulē vislielākā teleskopa palīdzību,» apgalvoja D.Dževits.
Jupiters ir piektā planēta no Saules un vislielākā saules sistēmā. Tā ir divas reizes lielāka par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā un 318 reizes lielāka nekā Zeme.
