Pirmais vērienīgais, vēl Kara vēstures kluba pastāvēšanas laikā organizētais inscenējums bija Mores kaujas imitācija 1994. gada septembrī.
Pirmais vērienīgais, vēl Kara vēstures kluba pastāvēšanas laikā organizētais inscenējums bija Mores kaujas imitācija 1994. gada septembrī. «Dalībnieku bija daudz, taču kvalitāte… pa gabalu – nekas, bet, paskatoties tuvāk, kā jau no kinostudijas,» R.Valters kritiski vērtē jostas uz leju velkošās svina sprādzes un tikpat butaforisko drēbju piegriezumu.
Vēsturiski pareiza kaujas apģērba un ekipējuma papildināšana bija pakāpeniska.
Ar kolekcionēšanu lielākā vai mazākā mērā nodarbojas katrs vēstures interesents: vienalga, vai savāktais ir avīžu izgriezumi, pogas, vai formas apģērba gabali. Kluba dibināšana sniedza iespēju tikties daudziem šādu vēstures liecību fragmentu īpašniekiem. «Katram bija pa saliekamās bildītes gabalam. Cik gribējām, spējām un atļāvāmies, metām visu kopā.» Tika apzinātas jaunas pētniecības iespējas. «Meklējām Kara muzeja fondos; bibliotēkās ir ļoti daudz literatūras par mūs interesējošajām tēmām. Veicam ko līdzīgu zinātniskajam darbam. Sīki un pamatīgi esam izpētījuši dažādu 20. gadsimtā satopamo formu un ekipējumu uzbūvi. Varam tos atjaunot precīzi un pilnībā. Skatoties dažādu valstu kinofilmas, jūtams, kur «novālēts» pamatīgs «fufelis». Šuvējs zina, kā vīli pareizi sašūt, mēs – tās vietu autentiskā formastērpā līdz katrai iekšējai vīlei, kabatai, oderei… – pēdējam sīkumam. Toreiz izmantotos materiālus, protams, vairs nevar dabūt. Veicās, meklējot drēbi vācu formas tērpiem – tie šūti no četrdesmitajos gados zviedru armijas vajadzībām paredzētā auduma, nedaudz atšķiras tikai krāsa, bet esmu «atkodis», kā panākt vajadzīgo toni, līdzība ir viens pret vienu, atšķirība – nezinātājam nepamanāma.»
Vienīgais līdz galam «kārtībā nesavedamais» kaujas inscenējumu elements ir ierocis, kas lietojams, saņemot kriminālekspertīzes apstiprinātu izziņu: šaušanai ar kaujas patronām nederīgs, izmantojams tikai imitācijā un salūtam.
