Nedēļas zīmīgākais notikums noteikti ir kārtējā kritikas deva Latvijas tiesu sistēmai.
Nedēļas zīmīgākais notikums noteikti ir kārtējā kritikas deva Latvijas tiesu sistēmai. Nav šaubu – prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai, kas uzsvērusi, ka neadekvātie sodi «neatbilst cilvēku izpratnei par taisnīgu tiesu», un premjeram Andrim Bērziņam, kas norādījis, ka tiesu sistēmas prakse neveicina sabiedrības uzticību, ir pilnīga taisnība. Par to var pārliecināties, pavērojot spriedumus, piemēram, ar narkotiskajām vielām saistītajās lietās: vēl nesen it kā pierādījumu trūkuma dēļ tiesa attaisnoja narkotirgoni, pie kura tika atrastas 1000 «ecstasy» tabletes. Lai ierosinātu krimināllietu, pietiek arī ar pustableti. Un tas notika pēc tam, kad tika sasaukta pat Vislatvijas tiesnešu sapulce, kurā dalībnieki daudz un plaši diskutēja par to, ka narkotiku tirgoņi ir jāsoda bargāk. Par mūsu tiesu sistēmas problēmām ne vienreiz vien jau runājušas arī starptautiskās organizācijas (ES, Pasaules Banka), norādot uz korupcijas klātesamību un citām problēmām tiesu sistēmā. Tādēļ nav saprotams tiesnešu sašutums par izteikto kritiku. Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas un sāktu risināt problēmas, viņi domā par to, kā atspēkot valsts augstāko amatpersonu izteiktos aizrādījumus. Šajā gadījumā līdzīgi kā no atlaistā labklājības ministra (A.Požarnova), tā no tieslietu ministres I.Labuckas premjeram vajadzētu prasīt atbildību un izvērtēt tiesu sistēmas darbības pašreizējo efektivitāti.
Atklājies, ka Latvijas Pasta ģenerāldirektors Aivars Droiskis jau ilgstoši bijis interešu konfliktā, jo paša vadītajā uzņēmumā nodarbinājis savu dēlu Juri Droiski. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau izrādījis interesi par šo gadījumu un veiks pārbaudi. Juris Droiskis sava tēva vadītajā uzņēmumā strādā jau kopš 1995. gada un ieņem Starptautiskās daļas vadītāja amatu. Attiecībā uz šādiem gadījumiem Korupcijas novēršanas likums paredz, ka amatpersonām, tai skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, ir aizliegts «sagatavot un pieņemt lēmumus attiecībā uz saviem radiniekiem» vai arī lēmumus «par jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt amatpersonas un to radinieku materiālās intereses». Valsts amatpersonas nedrīkst arī sagatavot vai slēgt līgumus, kuros ir materiāli ieinteresētas. Atbilstoši visam iepriekš minētajam Aivaram Droiskim ir klasiskais interešu konflikta gadījums, un to, vai likumi šajā valstī tiek ievēroti, varēs pateikt pēc VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas veiktās pārbaudes un atzinuma.
Trešdien Saeima labklājības ministra amatā apstiprinājusi «tēvzemiešu» izvirzīto kandidātu un līdzšinējo ministra padomnieku Viktoru Jaksonu, kas mēģinās rast risinājumu demisionējoša ministra A.Požarnova atstātajai problēmu gūzmai. V.Jaksons jau enerģiski ķēries pie darba, norādot, ka veiks izmaiņas kapitācijas un samaksas sistēmā ģimenes ārstiem. Vēl V.Jaksons norādījis, ka risinās problēmu saistībā ar rindām pie ģimenes ārstiem, jo bieži pacientiem pat akūtos saslimšanas gadījumos nav iespējas saņemt palīdzību. Ministrs gan vēl nav devis atbildi, kā tiks risināta problēma saistībā medicīnas darbinieku zemo atalgojumu un pieteikto streiku.
Pasauli atkal pāršalkusi ziņa par iespējamajiem teroraktiem ASV un Lielbritānijā. Iespējamie draudi atkal nāk no nu jau populārākās pasaules teroristu organizācijas «Al Qaeda», kas nodibinājusi kontaktus ar tādām ekstrēmistu organizācijām kā «Hezbollah» un «Hamas». FIB direktors Roberts Millers jau norādījis, ka pastāv bažas, ka teroristi, kas darbojas Izraēlā, varētu sākt savas aktivitātes arī ASV, solidarizējoties pret kopējo ienaidnieku (tieši ASV ir galvenais Izraēlas finansu donors cīņā ar palestīniešiem). Līdz ar to saasinājusies situācijas ASV, kur drošības pasākumi jau nonāk līdz tādam absurdam, ka pat Eiropas valstu kuģu kompāniju jūrniekiem nav iespēju izkāpt krastā. Izrādās, amerikāņu bailes ir tikpat lielas kā drosme bombardēt vāji apbruņoto bijušo Dienvidslāviju vēl 2000. gadā un Afganistānu 2002. gadā. Ar šādiem paziņojumiem par teroristu iespējamajiem uzbrukumiem ASV valdība un drošības iestādes sēj tikai jaunu paniku, un nabaga amerikāņiem atkal būs jāskrien uz lielveikaliem iepirkt gāzmaskas un citu avārijas gadījumu atribūtiku.
Par to, ka ASV agresīvā ārpolitika kurina naidu pasaulē, šonedēļ savā Eiropas vizītes laikā varēja pārliecināties prezidents Dž.Bušs, kuru kā Berlīnē, tā arī Maskavā sagaidīja lieli neapmierināto pūļi. Berlīnē vien ASV Valsts prezidentu sagaidīja 20 tūkstoši neapmierināto, no kuriem 58 aktīvākos grautiņa organizētājus vajadzējis pat nogādāt drošības iestādēs. Uzstājoties Bundestāgā, Dž.Bušs norādījis uz nepieciešamību integrēt Krieviju Eiropas apritē, uzsverot NATO lomu cīņā pret terorismu. Savukārt piektdien Maskavā Dž.Bušs ieradās, lai tiktos ar Krievijas Federācijas prezidentu V.Putinu un parakstītu vērienīgu kodolatbruņošanās līgumu. Tiek plānots, ka ASV un Krievijas prezidenti noslēgs vienošanos par jaunām stratēģiskām partnerattiecībām, kas darīs galu aukstā kara laika sacensībai bruņojumā un savstarpējam aizdomīgumam.
Francijā pirmdien oficiāli sākusies arī parlamenta vēlēšanu kampaņa, kas būs īpaši interesanta sakarā ar ultralabējā politiķa Lepēna panākumiem prezidenta vēlēšanās (iekļuva otrajā kārtā). Vēlēšanu pirmā kārta notiks 9. jūnijā, bet otrā kārta (piedalās tikai tie politiskie spēki, kas pirmajā kārtā guvuši 12,5% vēlētāju atbalstu) – 16. jūnijā. Pašlaik Francijas prezidenta Žaka Širaka vadītajiem konservatīvajiem ir lielāks atbalsts nekā kreisā spārna politiķiem, kas pašreizējā sasaukumā veido vairākumu. Par Žaka Širaka nesen izveidoto prezidenta vairākuma savienību pašlaik ir gatavi balsot 53% vēlētāju. Arī kreisā spārna politiķi vienojušies par kopēja saraksta izveidošanu, tādēļ vēlēšanu rezultātus vēl pavisam droši prognozēt nevar.
