… Gribu būt putns, lidot, lidot un no debesīm vērot, kā sīkie «putniņi» izposta, apgāna mūsu tuvinieku atdusas vietu.
… Gribu būt putns, lidot, lidot un no debesīm vērot, kā sīkie «putniņi» izposta, apgāna mūsu tuvinieku atdusas vietu. Tik nekaunīgi, paņēmuši nažus, šķēres un dažādus priekšmetus, sit, sagāž tikko noliktos ziedus ar visu vāzi, divus metrus garas efejas plēš ar visām saknēm. Nu nav jau viegli – tās augušas no 1988. gada. Ko nevar izraut, nogriež ar nazi vai šķērēm, bet nogriež…
Skumji, sāp, nevaru pieņemt tādu rīcību. Sāp par to, kādi esam kļuvuši. Zinu – tas ir visam gals. Bet varbūt sākums jaunam?