Pirms pieciem gadiem tieši par šo jautājumu man bija intervija ar bijušo Daugavas spēkstaciju kaskādes direktoru, tagadējo pensionāru Jāni Knoku.
Pirms pieciem gadiem tieši par šo jautājumu man bija intervija ar bijušo Daugavas spēkstaciju kaskādes direktoru, tagadējo pensionāru Jāni Knoku. Viņš tikšanos sāka ar vārdiem: «Statistika rāda, ka pasaulē katrs desmitais aizsprosts vai dambis tiek noskalots.» Tūlīt pat tālāk pieredzējušais speciālists daudz runāja par to, ka ar Daugavas spēkstaciju kaskādi, tostarp Pļaviņu HES, viss ir kārtībā. Un tiešām vairāk aizsprostu un dambju noskalošana attiecas uz primitīvām būvēm nabadzīgajās Āzijas valstīs. Tomēr jāņem vērā, ka ne tik sen tas atgadījās arī civilizētajā Zviedrijā (tas gan bija kalnu, nevis līdzenuma upē). Mazās HES ir «peldējušas» arī mūsu zemē (piemēram, 1931. gada pavasarī Juglas HES un Braslas HES). Bet pēdējais man zināmais dambju pārrāvums (kas gan neattiecas uz spēkstacijām) Latvijā bija 2001. gada 1. novembrī, kad lielajā rudens vētrā, ceļoties Lielupes līmenim, apmēram piecu sešu metru garumā «pārtrūka» bebru alu sacaurumotais, kolhozu laikā pavirši uzbūvētais polderu dambis pie Babītes ezera Jūrmalas apkārtnē. Tur, applūstot iekoptam laukam, tika nodarīts pamatīgs posts kādam zemniekam – burkānu audzētajam. Protams, Daugavas kaskādes aizsprostu pārraušanai būtu pavisam citas sekas – ūdens pārklātu veselas pilsētas, tostarp būtiski apdraudētu galvaspilsētu. Bet, tieši kādā secībā kas varētu notikt, arī man nav īsti zināms. Vienīgi varu piezīmēt, ka reiz intervijā bijušais Rīgas Tehniskās universitātes rektors profesors Egons Lavendelis man teica: «Es vienmēr esmu paturējis prātā, ko darīt, ja pēkšņi sagrūtu Daugavas aizsprosti (teorētiski skaidrs, ka tas notiktu lavīnveidīgi). No Rīgas HES līdz Ķīpsalai ūdens vilnis nonāktu pusstundas laikā.»
Protams, speciālistiem jādarbojas, politiķiem saprāta robežās jāatbalsta investīcijas, tautai jālūdzas un jācer, ka viss, kas saistās ar mūsu drošību, būs kārtībā. Tomēr savā prātā nepieļaut iespēju, ka varētu notikt ļaunākais, manuprāt, būtu jau zināmā «Titānika» īpašnieku traģiskā pašpaļāvība (viņi deklarēja, ka kuģis ir nenogremdējams, un tādēļ uz tā nepieciešamā skaitā nebija glābšanas plostu).
