Tērvetes senais zemgaļu pilskalns, dabas ainavu parks ar pasaku tēlu skulptūrām ir vietas, kas pagājušās nedēļas nogalē bija izraudzītas bērnu un jauniešu folkloras kopu 19. festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» norisei.
Tērvetes senais zemgaļu pilskalns, dabas ainavu parks ar pasaku tēlu skulptūrām rakstnieces Annas Brigaderes bērnības un jaunības dienu zemes takās, svētku estrāde skatu torņa pakājē ir vietas, kas pagājušās nedēļas nogalē bija izraudzītas bērnu un jauniešu folkloras kopu 19. festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» norisei.
Uz festivālu bija ieradušies dziedātāji, dejotāji un mūziķi no visiem Latvijas novadiem, vairāk nekā 1000 dalībnieku. Tiesības piedalīties festivālā bija ieguvuši tikai paši labākie kolektīvi.
Jelgavu pārstāvēja Veltas Lejas vadītā folkloras kopa «Dimzēns», kurā kopā ar pieaugušajiem muzicē, dzied un dejo arī bērni no pilsētas 1. un 2. ģimnāzijas, Mūzikas vidusskolas, 4. pamatskolas un vēl citām izglītības iestādēm. «Dimzēns» festivālā piedalījās jau ceturto reizi.
Pateicoties plašajai un daudzveidīgajai svētku programmai, kurā ietilpa arī virkne labdarības koncertu Dobeles rajona pansionātos un bērnu namos, par kopāsanākšanu bija gandarīti kā pieaugušie, tā bērni.
Sestdienas priekšpusdiena pagāja, staigājot pa Anneles takām no Sprīdīšiem līdz pat Gulbju ezeram vai Tērvetes ūdenskrātuvei. Atpūtas mirkļos jelgavnieki pārējos ceļotājus cienāja ar sviestmaizēm, aicināja iet rotaļās, rosināja atbildēt uz jautājumiem par augiem, putniem, dabu, Tērvetes senvēsturi. Arī pašiem bija interesanti ieklausīties putnu balsīs un ar tālskati vērot gulbju uzvedību ezerā.
No Jelgavas rajona festivālā varēja sastapt Šķibes un Glūdas pamatskolas folkloras kopas. Glūdas «Bitītes» un viņu skolotāja Biruta Raudive festivālā piedalījās jau desmito reizi. Gatavojoties saietam Tērvetē, «Bitīšu» zēni un meitenes piedalījušies «anekdošu virpulī» Rīgā, kur aizsūtījuši vairāk nekā 100 anekdošu, bet dalībnieks Kirils Makarskis atzīts par stāstnieku karali Zemgales konkursā.
Glūdeniece Inita Šalkovska pārējo dalībnieku vidū atšķīrās ar krāšņu pašas pītu zaļojošu vārpu vainadziņu galvā. Inita «Ziņām» pastāstīja, ka Tērvetes parkā iznācis satapties ar Meža māti un pašu velnu, bet no Meža ķēniņa guvusi spēku ceļa turpināšanai Anneles takās.
Festivāla režisore Māra Mellēna stāstīja, ka Tērvete par pasākuma norises vietu izraudzīta galvenokārt tāpēc, ka tur ir divi pilskalni un dabā vērojams senvēstures slānis. Tērvetē mājas bijušas Annai Brigaderei, kuras lielā dūša un uzdrīkstēšanās ļāvusi viņai mūsdienīgā valodā runāt par latviešu pasakām un dainām. Turklāt folklorai nav īstā vieta uz skatuves. Sevišķi bērnam ir svarīgi iziet dabā un sajust, kā sirsniņa dzied mātei Dabai un Saulei.
