«Knauf» vārds, šķiet, nav svešs nevienam, kuram jelkad iznākusi darīšana ar būvniecību un ēku remontu. Savukārt klātienē iepazinušies ar ģipša ieguvi, ģipškartona plākšņu, dažādu sauso maisījumu ražošanu varētu būt vienīgi augstākas raudzes celtniecības.
«Knauf» vārds, šķiet, nav svešs nevienam, kuram jelkad iznākusi darīšana ar būvniecību un ēku remontu. Savukārt klātienē iepazinušies ar ģipša ieguvi, ģipškartona plākšņu, dažādu sauso maisījumu ražošanu varētu būt vienīgi augstākas raudzes celtniecības speciālisti.
Tāpēc «Ziņas» izmantoja iespēju un piedalījās uzņēmuma «Knauf» meitas firmas «Knauf Marketing Riga» atvērtajās durvju dienās kādreizējā Sauriešu būvmateriālu kombinātā.
Šogad pasaulē pazīstamās kompānijas meitas uzņēmums Latvijā ieguvis EN ISO 9001 : 2000 sertifikātu. «Uzņēmumā ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma ģipškartona plākšņu, metāla profilu, apmetumu un ģipša maisījumu ražošanā. Sistēmas sekmīgu ieviešanu veicināja tas, ka, projektējot un būvējot mūsu ražotnes un noliktavu saimniecību, tika izmantotas modernākās tehnoloģiskās iekārtas un progresīvākās ražošanas tehnoloģijas. Taču galvenā ISO vērtība nav sertifikātā, bet mūsu akurātajā attieksmē pret darbu. Mūsu darbības vadmotīvi saskan ar kvalitātes vadības sistēmā ietverto kvalitātes politiku un tās mērķiem,» uzsver «Knauf Marketing Riga» kvalitātes menedžeris Visvaldis Ločmelis. Lai nodrošinātu kvalitatīvu «Knauf» materiālu izmantošanu, uzņēmuma mācību centrā regulāri notiek semināri būvniekiem, tas sadarbojas ar izglītības iestādēm un profesionālajām asociācijām. Centrā Sauriešos kopumā apmācīts vairāk nekā 3000 speciālistu.
«Knauf» meitas uzņēmums Latvijā izveidots 1994. gadā ar mērķi sagatavot Latvijas un Baltijas tirgu «Knauf» precēm un privatizēt Sauriešu valsts būvmateriālu kombinātu. Tā rekonstrukcijā un jaunu ražotņu izveidē kopumā ieguldīti desmit miljoni latu. Ģipškartona plātņu ražotne atklāta pirms diviem gadiem. Latvijas uzņēmuma parāds mātes kompānijai pašlaik vēl ir desmit miljoni eiro.
Par ražošanas jaudām uzņēmuma īpašnieki runāt atturas, vien norāda, ka tās spēj nodrošināt pieprasījumu pēc ģipškartona plāksnēm visā Baltijā. Kopumā ārpus Latvijas uz Baltijas valstīm, Baltkrieviju, Krieviju un citām tiek eksportēti 70 procenti produkcijas. Bet perspektīvā Sauriešu uzņēmums paredzēts darbam tikai Baltijas tirgū.
Salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, Sauriešu ražotnē strādājošo skaits ir palielinājies. Tas, kā uzsver uzņēmuma direktore Beatrise Knaufa, raksturīgs tikai retajam privatizētajam uzņēmumam Latvijā. «Knauf Marketing Riga» pašlaik strādā 160 cilvēku, vairāk nekā simts no viņiem ir apkaimes iedzīvotāji. «Knauf» sociālo garantiju programma pārsniedz likumdošanā noteiktās normas. Piemēram, katram strādājošajam ir veselības apdrošināšanas zelta polise. Knaufas kundze norāda, ka par sociālo aizsardzību ir jādomā uzņēmējam, kamēr valsts šajā jomā nenodrošina pilnu aizsardzību. «Uzņēmums naudu neinvestē šodienā, bet nākotnē, jo katram labam uzņēmējam jādomā par to, lai strādnieki būtu apmierināti. Darbinieki, kas jūtas sociāli aizsargāti un strādā ar prieku, noteikti strādā kvalitatīvāk.» Savukārt uzņēmums var justies drošs, ka viņi arī turpmāk tajā strādās.
Valsts investīciju un uzņēmējdarbības politiku Latvijā B.Knaufa raksturo kā pievilcīgāku salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm, piemēram, Poliju un Čehiju. Taču norāda, ka valsts palīdzību un nodokļu atlaides galvenokārt saņem lielie uzņēmēji un investori, lai gan tieši mazie un vidējie uzņēmumi dara «melno» darbu. Tiesa, nodokļu atvieglojumi investīcijām Latvijā ieviesti pēc tam, kad «Knauf» līdzekļus šeit jau bija ieguldījis. B.Knaufa uzskata, ka Latvijā vajadzētu nodrošināt iespēju ražotājiem eksporta produkcijai veikt muitas procedūras turpat ražotnē, neizmantojot muitas noliktavas – tā notiek citās valstīs. Latvijā arī pietrūkst reģionālās plānošanas aktivitāšu un pretimnākšanas individuālajiem būvētājiem. Atzinīgi tiek vērtēta hipotekārās kreditēšanas sistēmas aktivizēšanās.
***
Pirms 40 gadiem pašreizējā ģipšakmens karjera atradusies dziļi zem ūdens. Tās izstrāde, atsūknējot ūdeni, sākta dziļākajā vietā, pakāpeniski pārejot uz seklāku. «Knauf» rīcībā pavisam ir 80 hektāru ģipšakmens iegulu. Ģeoloģiskās izpētes dati liecina, ka ražotne ar izejvielām ir nodrošināta tuvākajiem 70 gadiem. Tā arī bijusi garantija līdzšinējo investīciju ieguldījumam rūpnīcā un kalpo par garantiju strādājošajiem, ka ražotne turpinās attīstību un darba vietu īpatsvars uzņēmumā nesamazināsies. «Neesam tipisks investors. Latvijā investējām nevis zemo algu dēļ, bet tāpēc, ka šeit ir ģipša atradnes,» pamato B.Knaufa.
Ģipšakmens ieguve pašlaik notiek 24 hektāros. Kilometra attālumā no ražotnes ģipšakmens pietiks vēl pieciem gadiem, tāpēc tiek domāts par jaunas ieguves vietas sagatavošanu. Divus mēnešus ģipša iegūšanai ražošanā tiek izmēģināta frēze, kura ekskavatoram piestiprināta kausa vietā un kuras zobi ģipšakmeni sasmalcina gabalos. Pirms tam iekārta izmēģināta Austrijā.
Kādreizējo sešu līdz desmit tonnu celtspējas automašīnu vietā ģipšakmeni ražotnē nogādā divas trīsdesmittonnīgas «Volvo» mašīnas. Tas ļāvis būtiski samazināt pārbraucienu skaitu, un līdz ar to apkārtnē mazāk saceļas krīta putekļu mākoņi, – atzīst ģipša karjeras vadītājs Viesturs Bruniņš.
Uzņēmums iegūst vairāk nekā simts kubikmetru ģipšakmens, bet savām vajadzībām patērē apmēram trešo daļu. Pārējā izejvielas daļa tiek piegādāta cementa ražotājiem – gan tepat Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā, gan Baltkrievijā un Krievijā.
***
Ģipškartona plāksnes top uz gandrīz simts metrus gara konveijera. Pārvietošanās ātrums pa to tiek noteikts atbilstoši izejvielu īpašībām un temperatūrai cehā. Vidēji tas ir 25 metri minūtē. Uz konveijera javas masa uzturas četras minūtes, ne ilgāk, jo sešās minūtēs tā jau ir pilnīgi sacietējusi un nepakļaujas izmaiņām. Sākumā java tiek izlīdzināta vajadzīgajā biezumā, tad arī no sāniem un virspuses pārklāta ar kartonu un sadalīta gabalos. Pēc tam plāksne nonāk žāvētavā, tad tā tiek precīzi sagriezta un novietota uz paletēm. Kopumā ģipškartona plāksnes izgatavošanas tehnoloģiskais process ilgst 45 minūtes. Tiek veikta trīskārša produkcijas kvalitātes kontrole – vispirms speciālisti pārbauda javu, tad plāksnes platumu un biezumu, pēdējā ir gatavās produkcijas pārbaude.
Ģipškartona plākšņu ražošana ir pilnībā automatizēta. Lai gan cehā četrās maiņās kopumā nodarbināti 23 cilvēki, strādniekus gandrīz nemana – plākšņu ražošanas procesam darbinieki seko datora ekrānā.
Izbrāķētā produkcija tiek iznīcināta. Uzņēmumā stāsta, ka daudzi interesējas, vai par lētāku samaksu nevarētu iegādāties nelikvīda produkciju. Taču «Knauf» no šādas prakses ir pilnībā atteicies, jo firmai tās vārds ir svarīgāks. Proti, nelikvīda realizācija neizslēdz iespēju, ka brāķa produkcija varētu nonākt arī tirdzniecības tīklā. Savukārt brāķa produkcijas rūpnieciska pārstrāde savulaik izmēģināta Vācijā un atzīta par pārāk dārgu un neizdevīgu.
***
Skaitļi un fakti par «Knauf»
«Knauf» kā ģipša ieguves un pārstrādes uzņēmumu 1932. gadā Vācijā nodibināja brāļi Alfons un Kārlis Knaufi. Tas joprojām ir īsts ģimenes uzņēmums. Īpašnieku vadošie kompanjoni ir brālēni Baldvins un Nikolauss Knaufi. Abi strādā Iphofenā (starp Nirnbergu un Vircburgu), kur atrodas firmas galvenā mītne. Arī pārējie kompanjoni ir ģimenes locekļi, kas daļēji vada dažādas ārzemju uzņēmumu aktivitātes. «Knauf» princips: «Ģimene ir mūsu darbinieki, mūsu klienti un patērētāji».
«Knauf» pieder vairāk nekā 100 rūpnīcu 30 valstīs. Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āzijā tajās strādā 16 000 darbinieku. Gada apgrozījums pārsniedz 2,5 miljardus eiro. Produkcijai lielākais noiets ir Eiropā un Vidusjūras valstīs. Pēdējos gados tirgus attīstījies Austrumeiropā un Ķīnā.
«Knauf» ir viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Visā pasaulē «Knauf» iegūst 1,1 miljardu tonnu izejmateriālu, 23 valstīs tai pieder 53 akmeņlauztuves un 12 ģipša atradnes. Tajās katru gadu iegūst piecus miljonus tonnu ģipšakmens.
«Knauf» gadā saražo vairāk nekā 800 miljonus kvadrātmetru ģipškartona plākšņu, trīs miljonus kvadrātmetru gropēto ģipša bloku starpsienām, vairāk nekā 3,3 miljonus tonnu ģipša apmetuma, anhidrīta un cementa javas. ASV tiek ražoti izolācijas materiāli no stikla šķiedras un polistirola.
