Pļavas ir mūsu kopējais mantojums neatkarīgi no mums piedarošā zemes gabala lieluma vai atrašanās vietas jau kopš tiem tālajiem laikiem, kad mūsu senči ganīja mājlopus mežos, krūmājos un ūdeņu krastos, atklātās vietās pļāva sienu.
Pļavas ir mūsu kopējais mantojums neatkarīgi no mums piedarošā zemes gabala lieluma vai atrašanās vietas jau kopš tiem tālajiem laikiem, kad mūsu senči ganīja mājlopus mežos, krūmājos un ūdeņu krastos, atklātās vietās pļāva sienu, lai sarūpētu savam ganāmpulkam pārtikas krājumus visai ziemai. Vairākkārt mainoties zemes īpašniekiem un apsaimniekošanas veidam, pļavas ir gan apartas, gan nosusinātas, bet citviet jau sen pārvērtušās krūmājos vai mežos. Dabiskās pļavas un ganības 1940. gadā aizņēma 24% no visas valsts teritorijas. Pēc 60 gadiem – mazāk par 1%. No bagātīgā mantojuma pāri palicis pavisam maz.
Gaujas vidusteces vecupju līkumos, Pededzes un Aiviekstes palienēs, Daugavas ielejas nogāzēs tās vēl veido latvisku ainavu. Cilvēka un dabas mijiedarbībā pļavās sev mājvietu raduši simtiem dzīvnieku un augu sugu. Daudzas no tām ir raksturīgas tikai pļavām.
Latvijas Dabas fonda (LDF) speciālisti ar Nīderlandes valdības finansiālu atbalstu jau trešo gadu braukā pa visu valsts teritoriju, lai kartētu dabiskās pļavas, novērtētu to augu bagātības un apsaimniekošanas piemērotību dabas vērtību saglabāšanai. Iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai īstenotu Latvijas bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, kurā ļoti nozīmīgi ir vērtīgo pļavu saglabāšanas pasākumi. Pašvaldību speciālisti šo informāciju lietos dažādu līmeņu reģionālajiem un pašvaldību attīstības plāniem, aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāniem, kā arī lauksaimniecības vides plāniem.
Tuvākajā nākotnē ir paredzēts, ka pļavu apsaimniekošana pašās nozīmīgākajās teritorijās būs ne tikai sirds, bet arī materiāli atlīdzināts darbs, jo bioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošana ir iekļauta lauksaimniecības atbalsta programmā, kas finansējumu saņēmusi no Eiropas Savienības fondiem. Uz šiem līdzekļiem varēs pretendēt zemnieku saimniecības, kurām būs izstrādāts lauksaimniecības vides plāns. Plāna galvenais mērķis ir dabas daudzveidībai nozīmīgo pļavu saglabāšana: pļaušana un ganīšana, kā arī apsaimniekošanas atsākšana, krūmu ciršana un retināšana.
LDF speciālisti, apmeklējot un novērtējot pļavas, cer uz jūsu atsaucību un izpratni. Ne vienmēr ir iespējams sastapt saimniekus vai īpašniekus, lai laikus saņemtu atļauju datu ievākšanai par pļavu. Diemžēl eksperti vairākkārt ir pieredzējuši gan pašu īpašnieku, gan viņu četrkājaino sargu nelabvēlību.
Ja jums ir informācija par siena pļaušanas un ganīšanas tradīcijām vai arī par daudzus gadu desmitus pļautām pļavām un ilgstoši apsaimniekotām neielabotām ganībām, vēsturiski fotoattēli no bijušajām pļavām vai neaizaugušām ainavām, lūdzu sazinieties ar Latvijas Dabas fondu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, LV-1010! Īpaši nozīmīgi ir iznīcināto pļavu fotoattēli no tagad meliorēto upju palienēm.