Lai fiziska vai juridiska persona varētu izmantot zemes dzīles, valstī pastāv noteikta kārtība, kādā saskaņā ar likumu «Par zemes dzīlēm» un citiem normatīvajiem aktiem veicama derīgo izrakteņu ieguve.
Lai fiziska vai juridiska persona varētu izmantot zemes dzīles, valstī pastāv noteikta kārtība, kādā saskaņā ar likumu «Par zemes dzīlēm» un citiem normatīvajiem aktiem veicama derīgo izrakteņu ieguve.
Tomēr ir gadījumi, kad zemes dzīļu izmantotāji par to nezina vai arī iegūst derīgos izrakteņus slepus cerībā, ka nelikumību neatklās. Likumā noteikts, ka pirms zemes dzīļu izmantošanas jāsaņem attiecīga atļauja (licence). Ministru kabineta noteikumos nr.239 «Zemes dzīļu izmantošana» paredzēta šo atļauju izsniegšanas kārtība.
Atļauja nav jāsaņem tiem zemes īpašniekiem, kas zemes dzīles izmanto savām vajadzībām. Ja izrakto materiālu pārdod vai ar to veic barteru, atļauja ir nepieciešama.
Lai to saņemtu, vispirms jāveic ģeoloģiskā izpēte, noteiktie derīgā izrakteņa krājumi jāakceptē Valsts ģeoloģijas dienestā, kurā izsniedz arī atradnes pasi. Pēc tam pašvaldība izsniedz bieži satopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju. Pie bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem pieder māli, smiltis, smilts – grants, irdenie saldūdens kaļķieži un kūdras iegulas līdz 5 ha platībā vienam īpašniekam piederošā īpašumā. Pārējo derīgo izrakteņu ieguvei atļauja jāsaņem Valsts ģeoloģijas dienestā. Pirms izstrādes darbu uzsākšanas ieguves apjomu limiti jāsaskaņo reģionālajā vides pārvaldē.
Par iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem jānomaksā dabas resursu nodoklis. Saskaņā ar MK noteikumu nr.356 likuma «Par dabas resursu nodokli» piemērošanas kārtības 36.3. pantu par dabas resursu ieguvi bez attiecīgās atļaujas saņemšanas jānomaksā divpadsmitkāršs dabas resursu nodoklis. Piemēram, par likumīgu smilts ieguvi dabas resursu nodoklis ir 5 santīmi par kubikmetru, bez atļaujas – 60 santīmu par kubikmetru.
Arī Jelgavas reģionā bijuši nelikumīgi ieguves gadījumi, piemērotas soda sankcijas, kā arī naudassods, ko pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 47. panta var likt maksāt līdz 250 latiem. Lai to novērstu, labāk vispirms iegūt informāciju Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē un tad sākt sagatavot nepieciešamo dokumentāciju.
