Godīgi dzīvot nav bijis izdevīgi nevienos laikos un ne pie kādām varām.
Godīgi dzīvot nav bijis izdevīgi nevienos laikos un ne pie kādām varām. Sabiedrībai labprāt patiktu godīgi politiķi, valsts un pašvaldību ierēdņi, taču morāles pārkāpumi netiek saskatīti gadījumos, kad valstij vai pašvaldībai tiek kaut kas mazdrusciņ nošmaukts, aizbildinoties ar visai retorisku jautājumu – kāpēc to nedarīt, ja valsts un pašvaldība šādu situāciju pieļauj. Tikai kārtējo reizi tiek aizmirsta vecumvecā patiesība, ka kāds par precēm un pakalpojumiem vienmēr samaksā pilnu cenu un, iespējams, šis «kāds» vai «kāda» atrodas daudz lielākā trūkumā nekā tie, kas blēdās. Spilgts šādu situāciju piemērs Jelgavā ir novērojums, ka godīgākie maksātāji ir pensionāri, kuriem parasti ir tā mazāk, ko maksāt.
Noslēdzies kārtējais posms epopejā ar to dzīvokļu saimnieku apmeklēšanu, kuri nenorēķinās 100% par patērēto siltumenerģiju, bet gan dažādos veidos ir iemanījušies maksāt 17% vai nemaksāt nemaz, lai arī lielā daļā dzīvokļu temperatūra daudz neatpaliek no temperatūras dzīvokļos, kuru iemītnieki par siltumenerģiju norēķinās simtprocentīgi. Zīmīgi, ka Domes izveidotā komisija tā arī netika ielaista 26 dzīvokļos, taču pārējo vairāk nekā 400 dzīvokļu apgaitas rezultāti ir izteiksmīgi paši par sevi.
Sāksim ar to, ka tikai 97 dzīvokļu īpašnieki, kuriem bijušas atļaujas atslēgties, ir likumīgi ierīkojuši alternatīvo apkuri un nodevuši to ekspluatācijā ar attiecīgu aktu. Pret šiem dzīvokļu īpašniekiem Domei nevajadzētu būt pretenzijām. Citādā situācijā ir to 89 dzīvokļu īpašnieki, kas ir ierīkojuši alternatīvo apkuri, taču oficiāli tā nekad nav bijusi nodota ekspluatācijā. Un te nu jau Domei būtu jālemj, ko darīt šajā situācijā. Ja ierīkotā apkures sistēma atbilst visiem drošības tehnikas nosacījumiem un nesagādā kaimiņiem liekas raizes, domājams, būtu prātīgi šādas apkures sistēmas legalizēt. Sarežģītāka situācija ir gadījumos, kad pašu ierīkotā apkure neatbilst tehniskajām prasībām vai rada neērtības apkārtējiem mājas iedzīvotājiem.
Tomēr šī dzīvokļa īpašnieku grupa ir jāvērtē citādi nekā tie 238 dzīvokļu īpašnieki, kas vispār nekādu alternatīvo apkuri nav ierīkojuši, bet turpina veiksmīgi «sildīties no nekā» uz kaimiņu rēķina. Iepriekšminēto 89 dzīvokļu īpašnieki vismaz kaut kādā veidā ir finansiāli piedalījušies ēkas daļas apsildīšanā, tā neaizlaižot postā nama kumunikācijas un nepasliktinot tā tehnisko stāvokli, jo daudzdzīvokļu mājas parasti tiek celtas ar domu, ka katrā dzīvoklī būs centralizētā apkure, nevis «Godmaņa krāsniņas» vai vēl kādas eksotiskākas un daudz bīstamākas sildāmierīces.
Kas attiecas uz minētajiem 238 dzīvokļiem, Domei acīmredzot būtu jāizsludina zināms moratorijs, kura laikā šo dzīvokļu īpašniekiem vai nu ir jāierīko alternatīvā apkure, vai arī jāizbeidz parazitēšana un jāpieslēdzas pie centralizētās siltumapgādes, protams, atsākot maksāt par siltumenerģiju 100%. Visai diskutabls ir jautājums par iespējamo uzrēķinu – par iespējamiem zaudējumiem, ko šāda situācija ir radījusi STU un pārējiem siltumpatērētājiem, taču nevajadzētu aizmirst, ka no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa šķiet visai absurdi kādam likt maksāt par preci vai pakalpojumu, kuru pircējs vai patērētājs nav saņēmis.
Vēl viena interesanta dzīvokļu grupa ir tie, kas nav alternatīvās apkures sistēmas nodošanu ekspluatācijā saskaņojuši ar namu apsaimniekotāju – Nekustamā īpašuma pārvaldi. Noteikti būtu interesanti papētīt, kā šāda situācija varēja rasties un cik tajā ir vainojama iepriekšējā STU administrācija. Protams, visbargāk Domei vajadzētu vērsties pret tiem 10 iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos ir atjaunota centralizētā siltumapgāde, taču viņi nezināmu iemeslu dēļ nemaksā pilnu summu par apkuri. Šāds «sociālisms» būtu vērts, lai ar tā pētīšanu sāktu nodarboties tiesībsargājošās institūcijas. Uzjautrinājumam der pieminēt vēl tādu «opciju» kā daļēju centralizētās siltumapgādes atslēgšanu, kuru, kā izrādās, ir izmantojuši 12 dzīvokļu īpašnieki, taču, ja arī kādā istabā nav radiatoru, tas nenozīmē, ka šajos dzīvokļos ir problēmas ar siltumu.
Situācija Domei būtu nopietni jāizvērtē, un, aprēķinot koeficientus par koplietošanas telpu apsildīšanu, jāuzaicina patiešām neatkarīgu ekspertu grupa, kuru varbūt šoreiz nevajadzētu veidot no pašmāju «speciālistiem». Citādi pēc kāda laika varēs taisīt augšā vēl vienu komisiju un atkal būs ko brīnīties.
