Pirms vēlēšanām gadās visādi brīnumi. Cilvēki pēkšņi daudz ko par sevi uzzina un atklāj. Piemēram, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane nākusi klajā ar atziņu, ka viņā jau sen «burbuļoja politiķis».
Pirms vēlēšanām gadās visādi brīnumi. Cilvēki pēkšņi daudz ko par sevi uzzina un atklāj. Piemēram, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane nākusi klajā ar atziņu, ka viņā jau sen «burbuļoja politiķis». Nu, ja burbuļo, tad neko darīt, jāstājas «Latvijas ceļā» («LC») un jāstartē 8. Saeimas vēlēšanās. Gan jau «ceļiniekiem» iebildumu nebūs, jo jaunu un līdz šim nelietotu lokomotīvju nekad nevar būt par daudz, it īpaši, ja daža laba vecā ir aizbraukusi pa citām sliedēm.
Savukārt cilvēki, kuros politiķis burbuļo jau sen un kuri paši jau sen «burbuļo» Latvijas politikā, vairāk izceļas ar pragmatismu, jo ir sapratuši, ka viens nav karotājs. It īpaši partiju priekšvēlēšanu cīņā par vietām nākamajā Saeimā. Domāts, darīts – ceturtdien Latvijas Demokrātiskās partijas (LDP) un Darba partijas izveidotajai apvienībai «Centrs» pievienojās Odiseja Kostandas vadītā partija «Latvijas brīvībai», un, kā ziņo aģentūra BNS, «Centra» līderi par labu panākumu nākamajās Saeimas vēlēšanās uzskatītu 10% balsu iegūšanu. No vienas puses, protams, priecē, ka «Centra» politiķiem pietiek saprāta nelolot cerības uz valdības veidošanu vieniem pašiem, taču no otras – ir jānotiek brīnumam, lai vairākām partijām, kuru atsevišķie reitingi maijā nepārsniedza 2%, izdotos sasniegt minēto rezultātu, patiesībā būtu jābrīnās jau tad, ja apvienībai «Centrs» izdotos pārvarēt 5% barjeru.
Runājot par «Centra» ideoloģiskajām nostādnēm, O.Kostanda savukārt uzsvēra, ka apvienība atšķirsies no valdošajām labējām partijām, kas atbalstīja liberālu tirgus ekonomiku un arī no kreisi radikālajām partijām, piemēram, «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL»), kas esot «nostalģisks māneklis». Protams, šādu atziņu dzirdēt ir ļoti patīkami, tikai tas kaut kā «neklapē kopā» ar situāciju Rīgas Domē, kur «Centrs» atbalsta LSDSP un «PCTVL» pārstāvju vadīto koalīciju. Vai pēc šāda paziņojuma var gaidīt, ka «Centrs» patiešām pierādīs savas centriskās pozīcijas un izstāsies no Rīgas Domes valdošās koalīcijas – tas gan pagaidām ir neatbildēts jautājums.
Vēl viena visai interesanta lieta ir «Centra» raudzīšanās «zemsaviešu» virzienā. Pēdējie, kā zināms, drīz varētu saņemt papildspēkus Ingrīdas Ūdres personā un, iespējams, startēt kopā ar Latvijas Zaļo partiju (LZP), kuras reitings, starp citu, līdz šim bijis viscerīgākais no visām mazajām partijām, kas vedina domāt, ka 9. Saeimas vēlēšanās LZP varētu patstāvīgi pārvarēt 5% barjeru. Tas, saprotams, lielā mērā ir atkarīgs no LZP, taču tai vajadzētu labi padomāt par to, cik politiski neizdevīga mazliet tālākā nākotnē var izrādīties kopīga saraksta veidošana ar politiskajiem spēkiem, kas acīmredzami cer vairāk iegūt no LZP reitinga nekā palīdzēt ar savējo.
Atgriežoties pie iespējamā pozitīvā rezultāta «Centra» un «zemsaviešu» sarunās, var gadīties, ka, apvienojot spēkus un, iespējams, pieaicinot vēl kādu mazāku partiju, apvienībai «Centrs» izdosies pārvarēt 5% barjeru. Tikai kā būs ar vienotām ideoloģiskām nostādnēm, kādas noteikti būs vajadzīgas, ja jau ir vēlēšanās kopīgi darboties politikā. Proti, partijām ir jāsaprot, ka, pat ja 5 partijas iegūst Saeimā 5 krēslus, tad viena Saeimas deputāta mandāta dēļ nav vērts zaudēt partijas identitāti – momentu, kas vēlētājiem ļauj atšķirt vienu partiju no otras, nevis turpināt valstīt politisko «miksli», kuram normāls vidusmēra vēlētājs, kas pastiprināti neinteresējas par politiku, drīz nevarēs izsekot.
Šķiet, vienīgā politiski veiksmīgā partiju apvienība līdz šim izrādījusies «PCTVL», kas ir spējusi realizēt daudzmaz konsekventu politiku, starp citu, Rīgas Domē – ne bez sadarbības ar politisko apvienību «Centrs», kas šo centru patiesībā stipri vien pavelk uz kreiso pusi. Reāli uzņemties centriskas pozīcijas un stingri stāvēt tajās Latvijas politikā ir daudz grūtāk nekā būt labējam vai kreisam politiskajam spēkam. Tāpēc «burbuļot» pa centru, protams, ir labi, taču Latvijas pieredze liecina, ka bieži tā vajadzības gadījumā var arī «uzvārīties».
