Lai gan mēdz runāt, ka iedzīvotāji Latvijā daudz vairāk uzticas tieši savām pašvaldībām nekā centrālajām varas institūcijām, nevarētu vieglprātīgi sacīt, ka ar pašvaldībām viss no demokrātiskas pārvaldes viedokļa ir kārtībā.
Lai gan mēdz runāt, ka iedzīvotāji Latvijā daudz vairāk uzticas tieši savām pašvaldībām nekā centrālajām varas institūcijām, nevarētu vieglprātīgi sacīt, ka ar pašvaldībām viss no demokrātiskas pārvaldes viedokļa ir kārtībā.
Statistika neglaimo: kāda 2001. gadā SKDS veikta aptauja liecina, ka 35,5% Latvijas iedzīvotāju domā – korupcija pašvaldībās ir aktuāla problēma, turklāt pašvaldības tiek ierindotas trešajā vietā pēc korupcijas izplatības. Kāda cita 2001. gada SKDS aptauja atklāj, ka 39% iedzīvotāju uzskata – pašvaldības budžeta līdzekļus izmanto nelietderīgi, turklāt gandrīz vai 60% domā, ka pašvaldība nespēs nodrošināt ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos. Īsāk sakot, iedzīvotāji uz pašvaldībām skatās skeptiski un faktiski (līdzīgi nacionālajam līmenim) var runāt par zināmām leģitimitātes problēmām.
Būtu naivi sacīt, ka šāda iedzīvotāju attieksme pret savām pašvaldībām – pret to, kurai ikdienā, iespējams, iznāk nostaigāt garām pat vairākkārt –, ir nepamatota. Katrā ziņā minētās statistikas un vispārējo tendenču sakarā kā aktuālu problēmu var identificēt vietējās varas vājās sabiedriskās attiecības (SA) ar saviem iedzīvotājiem, jo SA efektivitāte var kļūt par priekšnosacījumu tam, kā Zariņš vai Ivanovs raudzīsies uz pašvaldību. Proti, kā uz «zagļu bandu» vai uz ieteikumiem atvērtu un atbildīgu pašvaldību.
Var apgalvot – ja Latvijā pašvaldības patiešām grib būt vistuvākās varas struktūras iedzīvotājiem, tām jākļūst daudz atvērtākām. Pēdējā laikā itin bieži iznācis dzirdēt par slēgtas politikas veidošanas aspektiem (skat. kaut vai ANO pārskatu par tautas attīstību Latvijā 2000/2001). Visbiežāk Latvijas masu informācijas līdzekļu ietekmē ar sistēmas atvērtību pirmkārt tiek saprasta informācijas pieejamība par atsevišķiem publiskās politikas veidotājiem. Taču, saprotams, atvērtība ir daudz plašāks jēdziens. Atvērtās pašvaldības no komunikācija viedokļa nozīmē pašvaldības, kurām ir efektīvas SA. Taču efektīvas tās ir tad, kad tiek veidotas uz abpusēja (!) izdevīguma pamatiem.
Pētot Latvijas pašvaldību SA (it īpaši Zemgales pilsētu pašvaldību SA), nākas konstatēt tendenci, ko populārzinātniski varētu formulēt kā «iedzīvotājs-iet-uz-pašvaldību» komunikāciju. Neapšaubot šādu SA nozīmību (būtu nekorekti noliegt Informācijas aģentūras nozīmi Jelgavas pilsētas pašvaldībā), tomēr jāteic, ka šāda attiecību forma nav efektīvākā. Tieši tas, manuprāt, Latvijā rada SA jēdziena negatīvo nozīmi, ka kāds (pašvaldība) neuztver kādu citu par objektu (iedzīvotājus) par līdzdarboties spējīgu, racionāli domājošu subjektu, kas varētu atļauties prasīt, lai varas institūcija «nāk» pie viņa. Šī tēlainā «nākšana» SA kontekstā nozīmē dialoga iniciēšanu, un, lai gan var kritizēt, ka par dialoga iniciatoru kļūs, teiksim, pašvaldība, nevis paši iedzīvotāji, tomēr tas ir pareizāks risinājums, nekā gaidīt, kad pūcei kaut kas atkal ziedēs.
Tātad atvērtas sistēmas atribūts ir dialogs, jo komunikācijas procesā ir integrētas nosacītās «abas» puses. Dialogs ir līdzdalības garants. Ja Latvijas pašvaldības grib uzlabot savu tēlu iedzīvotājos – un abpusēji izdevīgu pārmaiņu vārdā, tas būtu jādara –, tad ir nepieciešams šo dialogu sistemātiski praktizēt. Tā, piemēram, par dialoga iespējamību liecina kaut vai nesen notikušais Lielvārdes forums, kurā iedzīvotāju darba grupas izvirzīja pilsētas infrastruktūrai, sociālajai attīstībai un citām sfērām būtiskus jautājumus. Tomēr, cik noprotu, šis nebija pašvaldības, bet gan Sorosa fonda – Latvija iniciēts pasākums. Cits pozitīvs piemērs, kurā ir fiksējama iepriekšminētā dialoga veidošana ar iedzīvotājiem, ir Valmieras mājas lapa internetā , kurā nesen notika aktīva iedzīvotāju diskusija par lielveikalu celtniecību un no kuras veidotāji varētu daudz ko pamācīties. Šādi un citi piemēri norāda, ka dialogs nav tikai demokrātu –ideālistu izdomājums un ka Latvijā tas ir iespējams. Uz dialoga balstītas SA ir praktiski realizējams priekšnosacījums, lai iedzīvotājos veidotos uzticība pašvaldībai. Dialogs ir zāles pret nepamatotu elitārismu, kura tendences, manuprāt, ir jaušamas Jelgavas pašvaldībā.
