No pirmdienas līdz sestdienai Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ir devusies savā pirmajā oficiālajā vizītē uz Īriju, kur paredzēta plaša programma.
No pirmdienas līdz sestdienai Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ir devusies savā pirmajā oficiālajā vizītē uz Īriju, kur paredzēta plaša programma, tai skaitā tikšanās ar Īrijas Republikas augstākajām amatpersonām un dalība pasaules sasniegumu samitā, ko organizē «Academy of Achievement», kuras mērķis ir veicināt pasaules vadošo politiķu atbalstu jaunajiem līderiem politikā, ekonomikā, zinātnē un kultūrā. Oficiālajā delegācijā Īrijā viesojas arī zemkopības ministrs Atis Slakteris, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš un Rīgas mērs Gundars Bojārs.
Prezidenti vizītē uz Īriju pavada liela uzņēmēju un zemnieku delegācija, kas, ņemot vērā pozitīvo Īrijas pieredzi, brauc «mācīties», kā izdzīvot un pelnīt brīvas konkurences apstākļos ES tirgū.
Latvijas amatpersonu vizītei Īrijā ir īpaša nozīme arī tajā aspektā, ka tieši Īrija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas nav ratificējusi Nicas līgumu. Tas ir priekšnoteikums ES paplašināšanās procesa sekmīgai norisei.
Jau šā gada oktobrī Īrijas valdība savus iedzīvotājus atkal aicinās pie vēlēšanu urnām, lai viņi referendumā izteiktu atbalstu vai noraidījumu ES paplašināšanās procesam. Iepriekšējā referendumā šā gada pavasarī īri nobalsoja pret Nicas līguma ratifikāciju. Tad par to bažas izteica arī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kas gan norādīja, ka faktiski šis balsojums nav bijis «par» vai «pret» ES paplašināšanos, bet gan bijis protests pret valdības politiku kopumā. Turklāt Īrijas katoļu baznīca (Īrijā ir 91,6% katoļu) mobilizēja iedzīvotājus šim referendumam, aktualizējot abortu jautājumu, kas ir īpaši kutelīgs šajā valstī, ņemot vērā katoļu spiedienu un zemo dzimstības līmeni. I.Bērziņš, komentējot situāciju sakarā ar Nicas līguma ratifikāciju, norādīja, ka šim jautājumam pastiprinātu uzmanību pievērsīs kā Īrijas valdība, tā arī ES centrālā pārstāvniecība, kas tikai liecina, ka balsojums visdrīzāk būs pozitīvs, jo lielā mērā izšķiras Eiropas nākotne. Arī prezidente intervijā laikrakstam «The Irish Times» aicinājusi īrus referendumā atbalstīt Nicas līguma ratifikāciju, norādot, ka Latvija un pārējās kandidātvalstis ceļā uz ES ir izdarījušas jau tik daudz, ka šo procesu būs grūti apstādināt.
Bet ne jau tikai Nicas līguma sakarā Latviju un tās iedzīvotājus varētu interesēt Īrija, kas ir valsts ar visātrāk augošo ekonomiku Eiropā. Par to liecina kaut vai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi no 1996. līdz 2000. gadam, kad vidēji ik gadu Īrijas IKP palielinājās par 9,24%, kas ir četras reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. Tieši Īrija ir valsts, kas visbiežāk tiek minēta gadījumos, kad tiek runāts par to, ko var dot ES. Īrija ES iestājās 1973. gadā, lai panāktu lielāku ekonomisko un politisko neatkarību no Lielbritānijas, kas ES pievienojās vienlaicīgi ar Īriju (pilnīgu suverenitāti no Lielbritānijas Īrija ieguva, tikai pieņemot savu 1937. gada konstitūciju). Jāpiebilst, ka pirms iestāšanās ES Īrija bija ekonomiski neattīstīta un sociālo problēmu nomākta valsts.
Viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ Īrija spējusi tik strauji attīstīties, ir ES atvērtais tirgus, kas nodrošina izglītota un kvalificēta darbaspēka pieplūdumu, eksporta iespējas, kā arī ārzemju tiešo investīciju piesaisti, kas devusi vēlamos rezultātus. Protams, sava loma bijusi arī strukturālajiem un kohēzijas fondiem, kas ir galvenais ES reģionālās politikas instruments. Par šiem līdzekļiem Īrijā tika sakārtota infrastruktūra un attīstīti vāji apdzīvotie valsts reģioni (Īrija ir viena no vismazāk apdzīvotajām valstī Eiropā pēc iedzīvotāju blīvuma – 52 cilvēki uz kvadrātkilometru).
Nozīmīgu ieguldījumu Īrijas ekonomikas uzplaukumam ir devuši īri, kas atgriezušies no emigrācijas savā dzimtenē. Šis process noris jau aptuveni 20 gadu proporcionāli valsts ekonomiskajai izaugsmei. Tas ir ievērojams stimuls turpmākai ekonomikas attīstībai, jo šie cilvēki atgriežas ar zināšanām un finansu kapitālu, kuru gatavi ieguldīt tieši savā dzimtenē. Par Īrijas valdības veiksmīgo ekonomisko un sociālo politiku liecina kaut vai tas, ka pašlaik Īrijā dzīvo jau 3,7 miljoni iedzīvotāju. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1881. gada (salīdzinoši 1841. gadā Īrijā bija 6,53 miljoni iedzīvotāju).
Nav šaubu, ka pastāv virkne citu faktoru, kas sekmējuši Īrijas ekonomisko izaugsmi, taču tāpat nav arī šaubu, ka mums ir daudz jāmācās tieši no īriem, kas salīdzinoši īsā laika periodā (25 – 30 gadi) ir sasnieguši to labklājības līmeni, par kuru Latvijas politiķi runā nākotnes izteiksmē.
