Pēdējā laikā presē daudz tiek runāts par 50 procentu siltumekonomiju, kas jāapmaksā, jo neviens nezinot, kas tas ir. Mēģināšu izskaidrot.
Pēdējā laikā presē daudz tiek runāts par 50 procentu siltumekonomiju, kas jāapmaksā, jo neviens nezinot, kas tas ir. Mēģināšu izskaidrot.
Deviņdesmito gadu sākumā pilsētas dome vienojās ar Pasaules banku par siltumtīklu rehabilitācijas projektu. Finansēšana tika paredzēta divējāda: Pasaules banka izsniedz ilgtermiņa kredītu iekārtu pirkšanai (precīzāk nedod Jelgavai ne santīma, bet piegādā cauruļvadus un citas iekārtas), bet Jelgavas dome sedz piegādāto iekārtu uzstādīšanas izdevumus. Naudu tam dome iegūst:
n no pilsētas budžeta (visu jelgavnieku nodokļu daļas),
n no siltumtīklu uzņēmuma līdzekļiem (iegūti ar apkures tarifu),
n no konkrētā pakalpojuma saņēmējiem.
Pirmajos gados (1995. 1996.) darbus apmaksāja galvenokārt no budžeta, jo siltumtīklu uzņēmums grima parādos. 1997. gadā budžets vairs nespēja iedot tik, cik prasīja siltumtīklu uzņēmums, jo turpināja nīkuļot rūpniecība, un līdz ar to samazinājās nodokļu daļa pilsētas budžetā. Tomēr dome atrada par iespējamu siltumtīklu rehabilitācijai budžetā iedalīt gandrīz 400000 latu. (1997. gada laikā to arī iedeva.) Diemžēl nācās ņemt vēl arī kredītus.
Pirmo kredītu pilsētas dome paņēma jau 1997. gada ziemā un pārskaitīja siltumtīklu uzņēmumam ar norādi subsīdija rehabilitācijas darbiem. Šā kredīta atmaksa kopā ar visiem procentiem tika paredzēta no 1998. gada budžeta.
Otro kredītu dome paņēma maijā un atkal pārskaitīja siltumtīklu uzņēmumam katlumāju rekonstrukcijai. Tā atdošanas termiņš no 1997. gada septembra līdz 1998. gada septembrim. Ar lielām grūtībām kredītsaistības tiek kārtotas.
Trešo kredītu 300000 latu dome paņēma vasaras beigās siltummezglu celtniecībai un montāžai. Tā kā no siltummezglu iekārtošanas vienīgie ieguvēji ir attiecīgās mājas (kur ir siltummezgls) īrnieki, tad tika nolemts, ka šo parādu segs paši iedzīvotāji divos veidos:
n par 0,02 latiem tika paaugstināta īres maksa par kvadrātmetru,
n īrniekiem jāapmaksā 50 procenti no rehabilitācijas rezultātā iegūtās siltuma ekonomijas (puse no starpības starp reāli patērēto un domes noteikto tarifu 0,495 lati par kvadrātmetru).
Vēlos uzsvērt, ka šīs summas (paaugstināto īres maksu un siltumekonomijas 50%) īrnieki maksā tikai tik ilgi, kamēr ir samaksāts par siltummezgla iebūvēšanu tieši viņu mājā. Tātad nauda netiek iemesta «kopējā katlā», kuram parasti neredz ne sākuma, ne gala. Turklāt bija paredzēts, ka, nododot siltummezglus namu pārvaldēm, siltummezglu uzņēmums nodošanas aktā uzrādīs katras mājas siltummezgla izbūvei izlietotos līdzekļus. Tādā kārtā iedzīvotāji paši varētu sistemātiski kontrolēt, cik lielu izdevumu daļu viņi jau ir apmaksājuši. Tas bija jāpadara jau 1997. gadā. Diemžēl to siltumtīklu uzņēmums nav izdarījis. Mājas iedzīvotāji nezina, cik izmaksājusi viņu mājas siltummezgla iebūvēšana.
Līdztekus šim siltummezglu celtniecības un montāžas darbu apmaksas variantam domei apspriešanai bija iesniegti vēl divi:
n katrai mājai siltummezgla celtniecības un montāžas darbu izmaksas aprēķināt uz kvadrātmetru ēkas lietderīgās platības un tad izskaitļot, par cik jāpaaugstina īres maksa, lai trīs gadu laikā kredītsaistības ar banku varētu nokārtot. Šis variants nebija slikts, taču «negāja cauri», jo likums pieprasa par īres maksas izmaiņām iedzīvotājus brīdināt pusgadu iepriekš. Bet dome nevarēja vasarā precīzi zināt celtniecības izmaksas rudenī;
n visu māju iedzīvotājiem par siltumu maksāt domes noteikto tarifu Ls 0,495 par kvadrātmetru tik ilgi, kamēr atmaksāsies siltummezglu celtniecībā un montāžā ieguldītie līdzekļi, tas ir, būs atmaksāts bankai kredīts. Šo variantu es pat nepiedāvāju domei apstiprināšanai, jo: siltumtīklu uzņēmums būs vienīgais, kas zinās reālās celtniecības izmaksas, kā arī to, cik iedzīvotāji jau samaksājuši. Būs jāpaļaujas tikai uz siltumtīklu uzņēmuma godīgumu, darba un aprēķinu precizitāti. Nebūs kontroles no malas.
Jau minētais un domes apstiprinātais variants par minimālu īres paaugstināšanu un siltumekonomijas 50 procentu apmaksu, manuprāt, ir pats labākais, jo katras mājas iedzīvotāji būtu ieinteresēti sekot līdzi siltummezgla celtniecības un montāžas darbu apmaksas gaitai, jo tā ir viņu naudiņa, kas šim nolūkam aiziet.
Katrā mājā iespējams arī siltumu ietaupīt, lai nebūtu jāmaksā pārāk daudz. Vienīgā vaina šim variantam ir sarežģītā maksas rēķināšanas sistēma, jo viss netiek samests vienā katlā. Šo variantu dome apstiprināja 1997. gada jūlijā. Un tā bija nolemts rīkoties. Diemžēl patlaban pilsētā ir sacelta milzu ažiotāža (kam tā izdevīga par to citreiz).
Un šodien domes sēdē tiks izskatīts cits apmaksas variants: samest visas izmaksas vienā katlā un visiem maksāt par visu.
Lems domnieki. Maksāsiet jūs, pilsētnieki.
Man, protams, pieņemamāks ir variants, kad katras mājas siltummezgla celtniecības un montāžas izmaksas sadala tieši uz šīs mājas lietderīgās platības kvadrātmetru un par šo summiņu palielina īres maksu tieši šīs mājas īrniekiem. Turklāt tiek paredzēta iespēja, ka šo summu īrnieks, ja vēlas, var samaksāt visu uzreiz. Tas stimulētu īrniekus domāt tieši par savu māju, tās sakārtošanu.
