Krasais nozvejas kvotu un zvejas kuģu skaita paredzētais samazinājums nav nekas jauns. Līdzšinējā ES zvejniecības politika desmit gados (līdz 2002. gada decembrim) nav veikusi savu pamatuzdevumu – nosargāt zivju krājumus.
Krasais nozvejas kvotu un zvejas kuģu skaita paredzētais samazinājums nav nekas jauns. Līdzšinējā ES zvejniecības politika desmit gados (līdz 2002. gada decembrim) nav veikusi savu pamatuzdevumu – nosargāt zivju krājumus.
Kuģu vairāk nekā zivju
Zinātnieki jau dažus gadus brīdinājuši, ka daudzu sugu pastāvēšana ir apdraudēta, bet visvairāk – mencas. To krājumu izsīkšana Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, kā arī Āfrikas un Latīņamerikas valstu atteikšanās turpināt līgumus ar ES par zivju smelšanu ar lielajiem traleriem nevarēja novest pie cita rezultāta kā pie nozvejas kvotu samazināšanas. Pašlaik noris strīdi starp dalībvalstīm – cik lielam būt šim samazinājumam.
Eiropas Komisija apņēmusies veikt lielāko reformu ES zvejniecības politikas 30 gadu laikā. Pēc vairāku nedēļu ilgām iekšējām cīņām, kas notika pat komisāru līmenī, Eiropas Komisija pieņēmusi plānu samazināt ES zvejas floti par 8,5 procentiem un pārtraukt palīdzību, kas bija paredzēta kuģu modernizēšanai, cenšoties saglabāt to zivju krājumus, kas atrodas uz izsīkšanas robežas.
Tas nozīmē, ka 8600 kuģi kļūst lieki. Loģiski, ka ES vairs nesubsidēs to modernizāciju, bet atbalstīs kuģu sagriešanu metāllūžņos. Pēc šā plāna paredzams, ka darbu zaudēs 28 tūkstoši zvejnieku, līdz ar to ES atbalsts tiks vērsts uz zvejnieku pārprofilēšanu.
«Eiropas Savienības zivsaimniecības politikā nav represīvu līdzekļu, bet gan finansu līdzekļi, ar kuriem veicina zvejnieku atteikšanos no savas nodarbes,» skaidro Normunds Riekstiņš, Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks. No 2003. līdz 2006. gadam Eiropas Komisija piedāvā piešķirt 272 miljonus eiro «sāpju naudu» straujajai zvejas flotes samazināšanai. EK sola finansiāli atbalstīt zvejniekus, kas zaudēs darbu. Daļai zvejnieku atbalsts tiks agrākas pensijas formā, citiem – pārkvalificēšanā un citu darbavietu radīšanā.
«ES zvejniecībai tas nozīmē, būt vai nebūt. Ja mēs vēlamies nodrošināt zvejniecībai nākotni, ir nepieciešama kopīga zvejniecības politika. Vai nu mums pietiks drosmes veikt reformas tagad, vai arī mūs gaida zvejniecības sektora iznīkšana turpmākajos gados,» teikts ES lauksaimniecības un zvejniecības komisāra Franca Fišlera paziņojumā. Viņš jau agrāk izteicies, ka ES flote ir divreiz lielāka, nekā būtu vajadzīgs pašreizējiem zivju krājumiem.
Kvotu «apgriešana» skar arī Latviju
Neatkarīgi no tā, vai Latvija iestāsies ES vai ne, nozvejas kvotas tiek samazinātas gadu no gada jau tagad, un tas skar Latviju jebkurā gadījumā.
Nozvejas kvotas nosaka Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija (SBJZK), kas šogad Latvijai, tāpat kā visām Baltijā zvejojošām valstīm, iegūstamo mencu daudzumu samazināja par 27%, savukārt reņģu atļautās zvejas apjomi samazināti par 30%. Turklāt šogad, sargājot mencu krājumus, tā ir noteikusi liegumu šīs zivis zvejot visu vasaru. «Zvejnieki paši runā par flotes samazinājumu, lai varētu ekonomiski darboties,» norāda N.Riekstiņš.
«Visu šo ierobežojumu dēļ zvejnieku ienākumi šogad, salīdzinot ar pērno gadu, samazināsies aptuveni par 2 miljoniem latu,» aprēķinājis Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits.
Tagad ES ūdeņos vienlaikus drīkst zvejot 45 kuģi, un tie visi kopā var gadā nozvejot, piemēram, 1000 tonnas mencu. Kā Saeimas ESIC uzsver N.Riekstiņš, mencu zveja ES ūdeņos ir Latvijai ārkārtīgi būtisks jautājums, jo Latvijai pašai trūkst zvejas vietu, bet mencas ir finansiāli ļoti izdevīgi zvejot. «Kaut arī tonnu ziņā vairāk nozvejo brētliņas un reņģes, tomēr lielāko daļu ienākumu Latvijas zvejnieki gūst tieši no mencām.»
Modernizācijas vietā – kuģu sagriešana lūžņos
ES reģistrēti ap 100 tūkstoši kuģu (visvairāk – piektdaļa – Grieķijā). Bet daudzo mazo grieķu zvejnieku kuģīšu kopējā nozveja Egejas jūrā tālu atpaliek no Dānijas lielo traleru smēluma, kas ir lielākais ES. Ko pārmaiņas skars visvairāk? Par vienu varam būt droši – ES politika vienmēr ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs mazo piekrastes zvejniecību kā izdzīvošanas līdzekli piejūras iedzīvotājiem. Tātad arī Baltijas jūras piekrastes zvejnieku ciematu tradicionālā nodarbe nav tik apdraudēta.
Vēl pirms diviem gadiem Latvijā bija 233 kuģi, kas kopumā nozvejoja 125 tūkstošus tonnu zivju (no ES kandidātvalstīm Latvija pēc nozvejas ir trešā). Tagad pēc Valsts zivsaimniecības pārvaldes ziņām, kuģu reģistrā ir 208 kuģi. Iespējamais kuģu samazinājums nenozīmējot to skaita pareizināšanu ar samazinājuma procentu – šie 8,5% nozīmē kuģu jaudas samazinājumu, skaidro N.Riekstiņš. Tas var būt viens liels lieljaudas kuģis vai daudzi mazi, bet arī šis samazinājums tiks noteikts pa zivju sugām, pa zvejas rajoniem un pa kuģu tipiem.
Zivsaimniecības reforma paredz vairs nesniegt palīdzību zvejas traleru būvei, bet sekmēt kuģu demontāžu.
«Arī līdz šim kuģus grieza metāllūžņos ar ES finansiālu atbalstu,» skaidro Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks. «Tikai tā nedeva cerēto efektu, jo norakstīja vecus mazjaudas kuģus, kuru vietā par ES līdzekļiem būvēja jaunus – jaudīgākus. Jau pagājušajā gadā ES centās nemaksāt par jaunu kuģu būvi, bet tas pilnībā neizdevās – sākumā jaunam naudu deva tikai tad, ja vecais sagriezts, bet šogad par 1,3 sagrieztiem kuģiem var tikt pie viena jauna. Turklāt kompensācija bija tik laba, ka tas Latvijas gadījumā būtu vairāk, nekā tā saņemtu par kuģa pārdošanu Krievijai. Bet arī tas nebūtu liegts. ES valstis centās tā darīt – vecos kuģus pārdot ārpus savienības, un guvums dubults: ES kompensācija plus vēl kuģa pārdošanas cena.»
Tā kopā ar dažu kandidātvalstu floti – Igaunijas un vēl kādas, iespējams, arī Latvijas – ES saņems atpakaļ vairākus reiz no aprites izslēgtus kuģīšus, par kuriem jau samaksāta kompensācija…
Pēc reformas kuģu īpašnieki ar ES līdzfinansējumu vairs nevarēs būvēt jaunus kuģus, tāpēc šāda iespēja Latvijai acīmredzot ies secen. Tomēr modernizācija, nepalielinot kuģu jaudu, arī turpmāk būs iespējama. N.Riekstiņš domā, ka kuģošanas drošības, sakaru sistēmas, zvejas kontroles un zivju kvalitātes paaugstināšanai modernizācija būs iespējama. Aizliegts būšot palielināt zvejas rīku efektivitāti.
Priekšlikumi izraisa protestus
Pret radikālo reformu plānu, ko 28. maijā prezentēja Eiropas Komisija, protestus jau izteikušas ES dienvidu valstis, kurām ierosinājumi nozīmēs milzu zaudējumus subsidētajai zivsaimniecības industrijai.
Pret šiem plāniem, kas tagad jāizskata ES valdībām, iestājas Vidusjūras valstis un Īrija, bet visvairāk Spānija, kas saņem pusi no zvejniecības subsīdijām, kas ir viens miljards eiro. Spānijā nodarbināti 65 tūkstoši zvejnieku, kas ir četrreiz vairāk nekā uz salas dzīvojošie briti, jo Lielbritānija jau laikus par piektdaļu samazinājusi savu zvejas floti. Dabiskais samazinājums tāpat kā Latvijā.
Tā kā reformu jau asi kritizējusi Francija, Dānija un arī Portugāle paziņojusi, ka «darīs visu iespējamo, lai nobloķētu zivsaimniecības reformu», dalībvalstu pretestība liecina, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi šādā variantā netiks pieņemti.
Visdrīzāk tiks rasts kompromiss starp izskanējušajiem priekšlikumiem un uz inerci balstīto zivsaimniecības politiku, kas tomēr pabaro strādājošo. Bet kompromiss tik un tā samazinās zivju krājumus, kaut arī lēnāk. Kāds varētu būt šādas politikas gals? Izzudušas mencas?
«Acīmredzot tad Eiropas Komisija iedarbinās aizliegumu zvejot vispār,» prognozē N.Riekstiņš. «Zinātnieki iesaka uz pāris gadiem pārtraukt zveju. Tādus izteikumus esmu dzirdējis no zviedru kolēģiem: uz trim gadiem jāpārtrauc nozveja Baltijas jūrā, lai atjaunotos mencu krājumi.»
