Ieradumu pasaulē ir daudz vairāk nekā cilvēku. Laikam tāpēc tos kā zvaigznes debesīs neviens nav mēģinājis saskaitīt.
Ieradumu pasaulē ir daudz vairāk nekā cilvēku. Laikam tāpēc tos kā zvaigznes debesīs neviens nav mēģinājis saskaitīt. Ir veselīgi un neveselīgi, pozitīvi, neitrāli un pat nāvējoši ieradumi, ir tādi, kas cilvēkus tuvina un tādi, ar kuriem otrai pusītei ir tik grūti samierināties, ka šķiras pat ļoti mīloši pāri.
Nu kāpēc viņš tā dara?
Ieradumi ir rīcība, kas izveidojas, cilvēka dzīves laikā pastāvīgi apmierinot kādu vajadzību. Tie dod tūlītēju baudu. Piemēram, kafijas dzeršana. Visi, kas no rīta jūtas ne savā ādā, īgņojas un pukst, jo nav izdzēruši ierasto kafijas krūzi, nav guvuši apmierinājumu. Ja viens no pāra ir kaislīgs kafijas mīļotājs un viņam nav izdevies no rīta iedzert kafiju – labāk ceļā negadīties. Nepievēršot uzmanību šim ieradumam, asa vārdu apmaiņa var uzliesmot dažu minūšu laikā.
Ir arī tādi ieradumi, kas reizēm sagādā nepatīkamas izjūtas. Viena no tādām ir pirkstu knaukšķināšana,kas reizēm sniedz nevis baudu, bet sāpes. Kāpēc tad cilvēks to neatmet? Izvēloties ieradumu, viņš izvēlas mazāko no diviem ļaunumiem. Jebkuram ieradumam ir kāds nopietns iemesls. Piemēram, cilvēks knaukšķina pirkstus, ja jūtas nepārliecināts par sevi. Nedrošība šim cilvēkam ir briesmīgāka par niecīgajām sāpēm. «Es to nevaru ciest. Kad viņš sāk knaukšķināt pirkstus, man tā riebjas, ka sarunāju lietas, par kurām pēcāk kauns,» reiz sacīja kāda sieviete. Tikai vēlāk viņa sāka pievērst uzmanību, kurās situācijās vīram mostas vēlēšanās knaukšķināt pirkstus, un saprata, ka šis ieradums ir atkarīgs no viņas attieksmes. Vīrs sabiedrībā jutās neveikli, jo sieva viņu pastāvīgi bikstīja un skaļi izteica savu vērtējumu. Kad sieviete pārtrauca tā rīkoties, vīra nedrošība mazinājās. Šis piemērs atklāj, kā pārī cilvēki veido viens otra ieradumus. Diemžēl ne tikai labos vien.
Vienīgās zāles – izpratne
Ja cilvēks mēģina sevi izpētīt, pierakstot, ar kādām izjūtām viņam saistās ieradums, atklājas, ka tas sakņojas viņa problēmās. Piemēram, nakts ēdāja, kurai ap diviem naktī pamostas vilka apetīte, dienā, visticamāk, sev velta maz uzmanības, jūtas nemīlēta vai arī trauksmes brīdī ēdiens sievieti nomierinājis. Tā cilvēkam nostiprinās ieradums nakts vidū doties ekskursijā uz ledusskapi. Parastā kļūda – mēs cilvēku par to kauninām. Tam nav jēgas, jo ieradumi nav saistīti ar vāju gribasspēku. Cilvēkam palīdzēs ieinteresēta attieksme un izpratne. Tad nevēlamo ieradumu varēs aizstāt ar tādu, kas netraucēs.
Jāņem vērā, ka ne jau no katra ieraduma vajag atbrīvoties. Pazīstu sievieti, kura katru nakti ēda sieru. Viņai likās, ka mēnessgaismā tas garšo pavisam citādi. Diemžēl, kad viņa atteicās no šā ieraduma, ģimenes konflikti kļuva daudz biežāki. Sieviete kļuva kašķīgāka, bet vīram radās miega traucējumi. «Es biju tik ļoti pieradis, ka viņa katru nakti ceļas. Tagad pamostos, lai pārliecinātos, ka viņa ir man blakus,» atzinās vīrs.
Es no viņa šķiršos
Lai cik ilgi cilvēki būtu pazīstami, lielāko daļu otras pusītes paradumu parasti izdodas uzzināt tikai pēc kāzām. Lietderīgi būtu ieklausīties, ko par iecerēto stāsta draugi vai vecāki.Visvairāk pāru nevar samierināties ar kaitīgajiem ieradumiem – alkohola lietošanu un smēķēšanu. Bieži vien cilvēks labi apzinās, ka grauj savu veselību, tomēr ieradums ļauj saglabāt veselus nervus, brīvāk veidot attiecības un atslābināties. Gadās, ka pēc smēķēšanas vai alkohola lietošanas atmešanas sieva sūdzas, ka vīrs kļuvis drūms, nerunīgs un kašķīgs.
Tipisks konfliktu cēlonis ir arī kārtības ieradumi. Visbiežāk vīri ir tie, kas, ienākuši dzīvoklī, savus apavus un apģērbu izmētā, viņu netīrās zeķes un čības var būt aizmirstas it visur, pat brokastu šķīvītī. Un ne jau lai ieriebtu. Konflikti rodas tikai ar tām sievām, kuras, ienākot mājās galveno uzmanību pievērš dzīvokļa vizuālajam izskatam. Viņas nespēj atpūsties, kamēr dzīvoklis nav kārtībā un neļauj vīram būt drusciņ nepareizam.
Nav ieradumu – nav cilvēka
Daudzi cilvēki vēlas atbrīvoties no visiem kaitīgajiem ieradumiem. Psihologs V.Asejevs brīdina – pirms dari, nopietni apdomā. Ja cilvēks, jo īpaši lielā vecumā, centīsies atbrīvoties no visiem gadu gaitā iesīkstējušajiem ieradumiem, tas viņa psihei var būt pārāk grūti, var pat paātrināt nāvi. Galu galā – no ieradumiem taču sastāv visa cilvēka dzīve. Tāpēc atteikties no visiem ieradumiem nozīmē zaudēt pārāk daudz. Ne jau velti tieši bērēs visbiežāk dzirdēts: «Varbūt viņš vēl būtu dzīvojis, ja nebūtu pārstājis…» Var taču no ieraduma nevis atteikties pilnībā, bet gan to nedaudz koriģēt, lai tas netraucētu pašam un citiem. Un vēl – tieši otra cilvēka ieradumus pēc neciešamās otras pusītes nāves mēs atceramies visbiežāk un vairāk. Tieši tad atklājas, ka bez otra cilvēka šķietamajām vājībiņām vairs nevaram iedomāties savu dzīvi.
Tieši tāpēc īpaši jaunajiem pāriem vēlams atcerēties, ka cilvēks bez neviena ieraduma, visticamāk, ir slims. Un, tā kā pat visperfektākajam no mums ir gan labi, gan slikti ieradumi, ar tiem noteikti ir iespējams iemācīties sadzīvot.
