Zviedrijas Ārlietu ministrijas pārstāvji vakar iepazinās ar savas valsts atbalstīto projektu realizācijas rezultātiem un pašreizējām aktivitātēm Jelgavas rajonā. Tika arī pārrunātas sadarbības perspektīvas.
Zviedrijas Ārlietu ministrijas pārstāvji vakar iepazinās ar savas valsts atbalstīto projektu realizācijas rezultātiem un pašreizējām aktivitātēm Jelgavas rajonā. Tika arī pārrunātas sadarbības perspektīvas.
Jelgavas rajona un Sēdermanlandes lēnes sadarbību, komunāltehniskās saimniecības projektu APLAN un citas aktivitātes atzinīgi vērtēja ne vien mūsu rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka un pārējie speciālisti, bet arī Zviedrijas Ārlietu ministrijas decentralizētās sadarbības departamenta direktors Ulfs Levins un kancelejas atbildīgā sekretāre Margareta Torsēna. «200 no 289 Zviedrijas vidējā līmeņa pašvaldībām ir ārvalstu sadarbības partneres, taču parasti sadarbība ir divpusēja, bez papildu partneru piesaistīšanas. Savukārt sadarbībai ar Jelgavas rajonu Sēdermanlandes lēne izvērsusi plašāku projektu, iesaistot arī citus partnerus. Tas ir unikāli. Mūsu departamentam, kas izskata un pilnveido pašvaldību dokumentus un dod projektam «zaļo gaismu», bija interesanti sekot līdzi šā unikālā projekta norisēm,» būdams gandarīts par rezultātiem, teica U.Levins.
Tā kā sadarbībai ar Sēdermanlandi tuvojas apaļa jubileja, gan rajona Padomes pārstāvji, gan APLAN projekta vadītājs Gerts Andersons atskatījās uz sadarbības posmiem – administratīvajiem kontaktiem, kursiem un 1997. gadu, kad sadarbībā notika pagrieziens uz praktisko pusi un Jaunsvirlaukā tika izbūvēta ūdens attīrīšanas stacija. Turpmākajos gados sadarbība komunāltehniskajā saimniecībā turpināja attīstīties – tā sākās ar izpēti un turpinājās ar virkni ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmu sakārtošanu un apkures sistēmu rekonstrukciju vairākos rajona pagastos.
«Šogad esam gājuši vēl tālāk un sākuši projektu par psiholoģisko palīdzību krīzes situācijās, turpinās projekts par vardarbību pret sievieti. Vairāki (jauniešu apmaiņas, bibliotēku sadarbības) projekti iesākti pēc Zviedrijas organizētajām Eiropas Savienības dienām Jelgavā. Darbu realizācijas gaitā ir sasniegts arī papildu efekts – izveidojusies labāka vietējo institūciju sadarbība un izpratne,» rezumē rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka.
Tikšanās dalībnieki plašāk iztirzāja APLAN 3 projektu, kas četriem pagastiem (Elejai, Lielplatonei, Vilcei un Sesavai) paredz izveidot vienotu ūdens attīrīšanas sistēmu, ar ko «Ziņas» iepazīstinās atsevišķi. «Līdz ar šā projekta realizāciju savulaik izvirzītie uzdevumi būs sasniegti. Turpmāk aktivitātes jāizvērš plašākā, reģionālā, kontekstā, lai veidotu uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgu vidi,» spriež G.Andersons, norādot, ka otrs svarīgākais virziens ir Latvijas atbalsts ceļā uz Eiropas Savienību. Projekta vadītājs izteica nožēlu, ka Latvijas valdībai par jelgavnieku sadarbību ir cits viedoklis un tā nav iesaistījusies aktivitāšu atbalstīšanā. Rajona Padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis situāciju skaidro ar to, ka jelgavnieku aktivitātes valstiskajiem notikumiem ne vienā vien jomā, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, bijušas pussolīti priekšā. Tiesa, pēdējo APLAN 3 projektu ar 35 tūkstošiem latu atbalstījis Vides fonds. (Zviedrijas valdība projektam atvēlējusi 2,5 miljonus kronu.)
Zviedrijas ārlietu resora pārstāvjus interesēja arī jelgavnieku skatījums uz teritoriālās reformas norisēm Latvijā. Klātienē viņi iepazinās ar APLAN projekta rezultātiem Glūdas un Jaunsvirlaukas pagastā un APLAN 3 projekta iecerēm Jaunsvirlaukā.
