Vairumam cilvēku, kas kaut reizi izbaudījuši SKIF gaisotni, rodas kvēlas ilgas kādreiz izjust to vēlreiz. Iemeslu šādām jūtām ir daudz.
Vairumam cilvēku, kas kaut reizi izbaudījuši SKIF gaisotni, rodas kvēlas ilgas kādreiz izjust to vēlreiz. Iemeslu šādām jūtām ir daudz. Jo SKIF apmeklējums neapšaubāmi ir piedzīvojums pats par sevi. Un ne tikai tāpēc, ka tas zināmā mērā ir psihodeliski – muzikāls ceļojums pašam sevī, kārtējo reizi pārliecinoties par savu gaumi un spējām impregnēt arī ļoti alternatīvas kultūras materiālu. Katrā ziņā grūti iedomāties labāku iespēju muzikālo apvāršņu paplašināšanai, jo muzikālie dīvaiņi katrā nākamajā festivālā izrādās vēl dīvaināki nekā iepriekšējie. Un tas ir labi, it īpaši, ja šādu mūziku cilvēki var spēlēt attālos Krievijas nostūros.
Vēl viens motīvs SKIF apmeklēšanai ir iespēja dzirdēt plašās kaimiņvalsts labākās alternatīvo mūziku spēlējošās grupas, kuru nekomercialitātes dēļ festivālā bieži vien ir vienīgā iespēja tās dzirdēt, kas ļauj izdarīt secinājumus par jauno mūziķu virzību gan Pēterburgā, gan arī visā Krievijā. Starp citu, pēdējais šāgada aprīļa beigās notikušais «SKIF – 6» liecina par naivisma renesansi Krievijas jauno mūziķu aprindās. Otra acīmredzama lieta ir plaša ļoti dažādu etnomūzikas elementu izmantošana, gaumīgi izšķīdinot tos modernos mūzikas stilos. Starp citu, pēc daudzu jauno grupu uzstāšanās jāsecina, ka tieši gaume ir tas aspekts, kas atšķir labu mūziķi no slikta. SKIF ir pierādījums tam, ka mūziķim obligāti nav jābūt virtuozam, bet vienkārši jāspēj savā iztēlē vai prātā skanošo mūziku «izdabūt» no kāda instrumenta vai ar balss palīdzību.
Vēl viens iemesls, un ne mazsvarīgs, SKIF apmeklēšanai ir iespējas satikt daudz labus, slavenus un mazākpazīstamus cilvēkus. Nu kur gan citur jums būs iespēja sastapt Pēterburgas vecā mūziķu «tusiņa» dalībniekus – cilvēkus, kas pēdējos 20 gadus uzdevuši toni Krievijas rokmūzikā un droši vien ietekmējuši arī Latvijas mūzikas strāvojumus. Gar un ap SKIF organizēšanu darbojas gan bijušie «Akvarium» dalībnieki, gan cilvēki, kuriem bijusi vistiešākā saistība ar «Kino», «Nautilus Pompilius», «Aļisa» un citiem kaimiņvalsts roka gigantiem. Starp citu, pats «Akvarium» līderis B.Grebeņščikovs gan festivālā nav manīts, ko droši vien var izskaidrot ar ne tām siltākajām attiecībām starp B.G. un S.Kurjohinu deviņdesmito gadu vidū līdz pēdējā nāvei. Sergeja draugs un līdzgaitnieks Aleksandrs Kans, kas kopš 1996. gada dzīvo Londonā un strādā BBC, raksturojot abu «metru» attiecības, zīmīgi pasmaida, plaši izpleš rokas un paziņo, ka Lenons un Makartnijs, kuru attiecības, kā zināms, pēc «The Beatles» izjukšanas nebija tās sirsnīgākās, salīdzinājumā ar Grebeņščikovu un Kurjohinu varot «iet atpūsties».
Ko dzirdēt un redzēt SKIF ir arī džeza mīļiem. Tur ir spēlējuši un «tusējušies» gan pasaulslavenais mežradznieks Arkādijs Šilklopers, Norvēģijā dzīvojošais pianists Mihails Alperins, trompetists Vjačeslavs Gaivoronskis, frīdžeza leģenda saksofonists Sergejs Ļetovs, arī romanču cienītājiem pazīstamā vokāliste Valentīna Ponomarjova, kontrabasists Vladimirs Volkovs un citi. Aizvadītajā gadā, starp citu, klausītājiem ļoti patīkamus brīžus sagādāja Daiņus Paulauska sekstets no Viļņas.
Līdz «SKIF – 6» festivālā nekad nebija uzstājušies mūziķi no Latvijas, šogad dalībnieku sarakstā varēja izlasīt arī par kādu Igaunijas, Latvijas un Etiopijas projektu, kura uzstāšanos mēs diemžēl nedzirdējām. Taču nevar teikt, ka SKIF nav piedalījušies Latvijas izcelsmes mūziķi. Un te pirmām kārtām, protams, minama bijušā rīdzinieka Nikolaja Sudņika vadītā avangarda grupa «Zga», kas kļuva slavena ar tādu «mūzikas instrumentu» izmantošanu kā dzelzceļa sliežu fragmenti, zāģi, lielas atsperes un citi sadzīvē labi izmantojami priekšmeti, pa kuriem sitot un kurus raustot, var izdabūt ellīgas skaņas, ar kurām priecēt šādas mūzikas mīļotāju ausis. Diemžēl 1995. gada martā «Zga» Itālijas tūres laikā traģiskā negadījumā bojā gāja grupas dalībnieks Aleksandrs Žiļins, kas tāpat kā N.Sudniks nāk no Rīgas. Šķiet, «Zga» nebūtu pelnījusi, lai Latvijā šī grupa būtu aizmirsta. Katrā ziņā «Zga» uzstāšanās atstāja neaizmirstamu iespaidu «SKIF – 5» aizpagājušā gada aprīlī.
Un visbeidzot, nevar neminēt arī tādu patīkamu lietu kā SKIF koncertu cenas, kas šogad, piemēram, bija 12 latu uz visu četru dienu koncertiem uz visām četrām skatuvēm. Šķiet, to būtu vērtīgi pamācīties pašmāju koncertu organizētājiem, kas mēdz vairāk nekā pārspīlēt. Arī lielā ieejas maksa ir viens no iemesliem, kādēļ bieži Rīgas koncertzāles ir pustukšas. Bet Pēterburga un SKIF joprojām piedāvā iespējas noārdīt «mākslīgi izdomātās estētiskās un stilu robežas».
