Ceturtdien Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātē studiju programmā «Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija» sākās maģistra darbu aizstāvēšana.
Ceturtdien Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātē studiju programmā «Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija» sākās maģistra darbu aizstāvēšana. Savu darbu «Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā» aizstāvēja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.
Maģistra grādu socioloģijā minētajā studiju programmā šogad gatavojas saņemt 33 pilna un nepilna laika studenti, un tas būs lielākais izlaidums pēdējos piecos gados, kopš ieviesta jaunā studiju programma, kas ieguvusi arī valsts akreditāciju. Ceturtdien savus darbus aizstāvēja pirmie 13 maģistranti, kuru vidū pārsvarā ir pirmā un otrā līmeņa pašvaldību vadītāji un darbinieki, kā arī dažādu valsts institūciju ierēdņi. Viņu vidū – arī Jelgavas Domes inspektore Edīte Bišere, kas aizstāvēja maģistra darbu «Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā Jelgavā». Tajā autore apkopojusi atziņas, strādājot privātfirmā un Valsts nodarbinātības dienesta Jelgavas filiālē, kā arī veicot vairāk nekā 30 pilsētas uzņēmēju anketēšanu.
Pētījumā secināts, ka aptuveni divas trešdaļas no aptaujātajiem uzņēmējiem pašvaldībā nav saņēmuši nekādu atbalstu savai uzņēmējdarbībai, bet aptuveni katrs trešais respondents nav apmierināts ar pašvaldības darbinieku profesionālo kompetenci. Kopumā lielākā daļa uzņēmēju neizprot pašvaldības lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, jo trūkst nepieciešamās informācijas.
K.Greiškalns maģistra darbā mēģinājis atrast vispiemērotāko bāzi stipru pašvaldību izveidošanai, analizējot Latvijā uzkrāto pieredzi administratīvi teritoriālajā reformā un salīdzinot sabiedrībai līdz šim piedāvātos divus modeļus, kas paredz izveidot attiecīgi 33 un 102 pašvaldības, neskaitot Rīgu. Uz Kandavas novada un tā dēvētā Vidzemes septītnieka darbības izvērtēšanas pamata autors pūlējies saskatīt ieguvumus un zaudējumus, ko dod pašvaldību apvienošanās un sadarbība.
Maģistrants savā darbā piedāvā jaunu administratīvi teritoriālās reformas modeli 76+…, kas ir it kā kompromisa variants starp diviem agrāk piedāvātajiem un bāzēts uz 76 vai nedaudz vairāk pilsētām, kas varētu kļūt par spēcīgiem administratīvajiem centriem. Īstenojot šādu modeli, ieguvums varētu būt konkurētspējīga izglītība, vispusīga interešu izglītība bērniem, lielāks atbalsts kultūras dzīvei, iespēja saņemt labākus sociālās aprūpes pakalpojumus un veidot lielāku ienākumu bāzi, kā arī saņemt prāvākus kredītresursus un līdzekļus no strukturālajiem fondiem.
Jaunais modelis neparedz saglabāt otrā līmeņa pašvaldības. Kā negatīvais minēta plaisa, kas var veidoties starp turīgām un trūcīgām pašvaldībām, un tas, ka pilsētas nav vienmērīgi izvietotas pa Latvijas teritoriju, tālab atsevišķas pašvaldības var izrādīties pārāk lielas. Recenzenti norādīja arī uz vairākām nepilnībām maģistra darbos, taču kopumā tos novērtēja pozitīvi un atzina, ka visi autori ir pelnījuši iegūt maģistra grādu socioloģijā.
