Dzirnavnieki nu pilnā sparā gatavojas kārtējai graudu iepirkšanas sezonai – ieņēmuši startu lauksaimnieku audzēto pieņemt agrāk nekā citus gadus.
Dzirnavnieki nu pilnā sparā gatavojas kārtējai graudu iepirkšanas sezonai – ieņēmuši startu lauksaimnieku audzēto pieņemt agrāk nekā citus gadus.
Ir izstrādāts arī labības intervences modeļa projekts.
«Pieņemsim, uzglabāsim, pirksim!»
Graudu pārstrādes uzņēmums «Dobeles dzirnavnieks» šogad piedāvā gluži jaunu pakalpojumu – kvotas. Kā norāda uzņēmuma ražošanas direktors Uldis Ulmanis, tas ir kā serviss zemniekiem, jo, nopērkot kvotu, lauku saimniekam ir garantija, ka viņš noteiktajā laikā saņems naudu par nodotajiem graudiem. Zemnieku interese par šo pakalpojumu ir liela. Kvotas augustam un septembrim tika pārdotas nedēļas laikā. Tiesa, kvotas veidošot tikai daļu no mēneša graudu iepirkuma.
U.Ulmanis atzīst, ka zināmā mērā kvotu ieviešana bijis risks, jo zemnieku rīcību grūti paredzēt.
Pašreiz «Dobeles dzirnavniekā» tiek slēgti līgumi ar saimniekiem par graudu glabāšanu. Uzņēmums plāno iepirkt lielāku graudu apjomu nekā pērn. «Mēs darīsim visu – pieņemsim, uzglabāsim un pirksim graudus. Ja saglabāsies sauss laiks, ražas novākšana varētu sākties agrāk, bet graudi gan, iespējams, būs sīkāki,» spriež U.Ulmanis.
Savukārt «Daugavpils dzirnavnieka» Elejas iepirkšanas punkts vēl joprojām pieņem pērnos lopbarības graudus un gatavojas jaunajai ražai «Ja pieturēsies šāds laiks, kulšana varētu sākties jūlija vidū, domā «Daugavpils dzirnavnieka» Elejas iepirkšanas punkta noliktavas pārzinis Guntis Duge.
Ziemas rapša sēkla būs deficīts
«Iepirksim tik, cik varam pārstrādāt. Ar piegādātājiem – Bauskas, Jelgavas, Valmieras, Liepājas un Kuldīgas rajona zemniekiem – līgumi bija noslēgti jau maija vidū,» teic akciju sabiedrības «Jelgavas dzirnavas» laboratorijas vadītāja Aija Ivanova. Viņa domā, ka rudzu ražai šogad vajadzētu būt labai, taču svarīgāka ir graudu kvalitāte. Labāko pārtikas graudu krišanas skaitlis ir no 120 līdz 170, nu vismaz ne mazāks par 100. «Pietiks graudu, ja būs kvalitatīva raža. Pērno gadu bēdīgi atcerēties, jo līgumus ar zemniekiem bijām noslēguši, taču daudzu piedāvāto graudu krišanas skaitlis bija 80. Tie jau ir lopbarības rudzi,» teic A.Ivanova.
Lieli plāni ir kooperatīvajai sabiedrībai «Latraps», kas šogad plāno iepirkt ap 30 000 tonnu graudu un 12 000 tonnu rapša. Kā norāda izpilddirektors Edgars Ruža, «Latraps» ir atvērts uzņēmums. Pērn tajā bija 17 biedru, bet tagad – jau 150. «Eksports nav mūsu pašmērķis. Ja Latvijā kooperatīva biedru saražotie graudi būs vajadzīgi, tad realizēsim tos tepat. Kādu daļu gan eksportēsim uz Dāniju un Vāciju, ar ko ir noslēgti realizācijas līgumi,» apgalvo E.Ruža. Viņš arī brīdina tos, kuri rudenī plāno sēt ziemas rapsi: sēklas un ķimikālijas var būt deficīts, tādēļ laikus jāpiesakās sabiedrībā. Tiek prognozēts, ka ziemas rapša platības palielināsies.
Domas dalās par intervences modeli
Pagājušajā mēnesī konceptuāli tika atbalstīts Zemkopības ministrijas izstrādātais 2002./2003. gada labības intervences modeļa projekts. Paredzēts, ka intervencē kopējais viena labības pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais apjoms ir 60 tonnu iepriekšējo 40 tonnu vietā. Tā tuvojamies ES prasībām, tur minimālais piegādājamais graudu partijas apjoms ir 80 tonnu.
Intervence labības tirgū tiks sākta no 1. augusta un noslēgsies nākamā gada 30. aprīlī. Pakāpeniski tiks arī palielināta graudu iepirkuma cena no 64 latiem (augustā un septembrī) līdz 70 latiem (no 1. novembra līdz nākamā gada aprīlim).
Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš «Ziņām» atzina, ka, viņaprāt, labības intervences modelis nav pareizs. Bet Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss domā, ka Latvijā intervences mehānisma darbība jau ir skaidra un noteikumi zemniekiem esot pieņemami.
Zemkopības ministrs Atis Slakteris paredz valsts iejaukšanos arī pienatirgū. Ir jau sagatavoti vairāki intervences varianti, kā varētu stabilizēt piena produktu tirgu, taču tos Zemkopības ministrijas pārstāvji vēl atsakās publiskot. «Šā pasākuma pamatnepieciešamība ir cenas noturēšana, sevišķi vasarā, kad piena cenai ir tendence kristies. Arī Eiropas Savienībā intervence ir vienīgais mehānisms, kas notur piena cenu,» skaidro V.Bruss.
