«Zemgales Ziņās» esam jau rakstījuši par pilsētas bērnu darba iespējām vasarā. Ne mazāk nozīmīgs ir arodskolu audzēkņu prakses nodrošinājums.
«Zemgales Ziņās» esam jau rakstījuši par pilsētas bērnu darba iespējām vasarā.
Ne mazāk nozīmīgs ir arodskolu audzēkņu prakses nodrošinājums. Par to, ko cits no cita sagaida darba devēji, mācībspēki un audzēkņi, varēja uzzināt pagājušonedēļ, kad Zaļenieku arodvidusskolā skolas pārstāvji tikās ar sociālajiem partneriem.
Ideja sarīkot tikšanos, kurā piedalītos darba devēji, radās skolas direktoram Jurim Cīrulim, kaut gan sadarbība ar dažiem uzņēmējiem mērāma jau vairāku gadu garumā. Un nav nozīmes, vai uzņēmējs pārstāv plaši pazīstamu ārzemju firmu vai nelielu vietējo uzņēmumu. Visi ir vienlīdz nozīmīgi, jo dara svētīgu darbu – ievada darba dzīvē jauno paaudzi.
Stalti un disciplinēti
Direktora plāni nesaistās tikai ar prakses un darbavietu nodrošināšanu saviem audzēkņiem, jo viņš var piedāvāt abpusēji izdevīgu sadarbību. Semināru un atpūtas pasākumu rīkošana, viesnīcas pakalpojumi, skolas sporta halles un tehnikas angāru izmantošana – tās ir tikai dažas idejas. Galvenā no tām ir izveidot Zaļeniekos izglītības centru, kurā varētu iegūt gan pamatizglītību, gan vispusīgu vidējo un arodizglītību.
Arodvidusskolas direktora vietniece Lilita Leoho, iztaujājot darba devējus, vēlējās noskaidrot, vai skolas sniegtās zināšanas ir pietiekami labas, vai tām vajadzētu būt praktiskākām. Mazsvarīga nav arī audzēkņu disciplinētība un stāja, tāpēc, sākot ar jauno mācību gadu, Zaļenieku arodvidusskolā tiks ieviests jauns mācību priekšmets – valsts aizsardzības mācība. Trīs gadu programma jauniešiem sniegs zināšanas par Latvijas militāro vēsturi, mūsu valsts pašreizējo drošības politiku un uzdevumiem integrācijai NATO. Programmas ietvaros notiks nodarbības ierindas mācībā, taktikā, topogrāfijā, ieroču un šaušanas mācībā, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Liela vērība mācību procesā tiks pievērsta spēka, ātruma, veiklības un izturības attīstīšanai. Par to izsmeļošu informāciju sniedza Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldes galvenais speciālists Kārlis Ķuze un Zemessardzes 52. bataljona jaunsardzes instruktors Ēriks Grinēvics.
«Valstij ir jārada uzņēmējā interese mācīt jaunatni, un tā ir visu nozaru problēma,» uzsvēra K.Ķuze.
Ar kontrollampiņu vairs neiztikt
J.Cīrulis iebilst, ka ne vienmēr valsts iejaukšanās ir vajadzīga. To pierāda somu kompānijas «Kesko Agro» darbība. «Kesko Agro Latvija» direktors Pēteris Stupāns un servisa vadītājs Jānis Cers, stāstot par savu uzņēmumu, uzsvēra, ka viņu gada apgrozījums Latvijā sasniedz 16 miljonu latu, tajā strādā pārsvarā cilvēki ar augstāko izglītību un pieredzi. Tā kā uzņēmuma darbībā ir izteikta sezonalitāte, praktikantus var ņemt darbā rudeņos un pavasaros. Jaunajiem darbiniekiem uzņēmums var nodrošināt piecu sešu mēnešu praksi galvenokārt tehnikas servisa nodaļā un grāmatvedībā. Tur audzēkņiem ir iespēja redzēt reālo biznesa vidi, bet ir problēmas, apkalpojot ārzemēs ražotu tehniku, jo prasības ir ļoti augstas. Nepietiek ar to, ka puisis ir labs mehāniķis, jābūt arī angļu valodas un datorzināšanām, jo elektroniskās iekārtas tiek remontētas tikai ar datoru. J.Cers pozitīvi raugās uz sadarbību ar Zaļenieku arodvidusskolu, bet viņu satrauc skolas materiāli tehniskā bāze, jo jaunietis, kas apguvis tikai krievu tehniku, neizturēs konkurenci darba tirgū. Mazsvarīga nav arī prasme iejusties kolektīvā un spēja apgūt pozitīvu pieredzi. Bet visa pamatā tomēr ir pareiza profesijas izvēle. Diemžēl arvien vairāk jauniešu mācās nevis to, ko grib, bet meklē iespēju profesiju apgūt iespējami tuvāk savai dzīvesvietai. «Kesko Agro Latvija» vēlas sadarboties arī ar citām Latvijas arodvidusskolām un piedāvāt savu tehniku audzēkņu mācīšanai.
Direktors Juris Cīrulis ir saņēmis pozitīvas audzēkņu atsauksmes par darbu šajā uzņēmumā. Praktikantus apmierina gan darba samaksa, gan uzņēmuma segtās pusdienas, izsniegtais darba apģērbs un individuālie aizsardzības līdzekļi.
Var apgūt ko jaunu
Diskusijā vietējos uzņēmējus pārstāvēja SIA «S Magone» veikala, kafejnīcas un viesnīcas īpašniece Smuidra Berķīte, viņa darbu dod arodvidusskolas pavāriem un grāmatvežiem. Uzņēmēja atzīst, ka no jauniešiem vēlētos sagaidīt lielāku atbildības izjūtu un vēlmi strādāt. «Tajā nav vainojama skola, tas nāk no ģimenes,» viņa spriež.
Savukārt paši jaunie pavāri ar prakses iespējām ir apmierināti. Pavāru 3. kursa audzēkne Dana Jurēvica praksi strādājusi Bauskas bārā «Tornis» un Pilsrundāles viesu namā «Baltā māja». Viņa ir apmierināta ar priekšniekiem un draudzīgo darba kolektīvu, ar to, ka iemācījusies gatavot ko jaunu un ka uzņēmums samaksājis ceļa naudu līdz darbavietai.
Arī Artis Glaudums Bauskas bārā «Aveņi» sastapies ar jauku darba devēju attieksmi, iemācījies to, ko nevar apgūt skolā, – plaša sortimenta un eksotisku ēdienu gatavošanu, pasniegšanu un dekorēšanu. Abi jaunieši darba devējus vēlas redzēt saprotošus un izpalīdzīgus.
Diskusijas noslēgumā punktus uz «i» salika Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, mēģinot atspēkot vēl no padomju laikiem arodskolām piedēvēto zemo prestižu. Tomēr laiki mainās, un tas, ko Zaļenieku arodvidusskola piedāvā tagad, skolas prestižu ceļ. Tās ir ne tikai sešas profesijas – mazā uzņēmuma grāmatvedis, automehāniķis, elektroiekārtu montieris, mūrnieks, lauku strādnieks un pavārs, bet arī vidējā izglītība un no šā gada arī atvieglojumi militārajā karjerā. Pozitīvi ir tas, ka skolā mācās zemnieki un notiek pedagogu kursi. U.Gāle tajā saskata pašreiz tik aktuālo virzību uz mūžizglītību, ar laiku Zaļenieku pamatskolas 7.,8., 9. klasē ieviešot arodvidusskolā apgūstamo profesiju pamatus. Skolā pastāv arī tā sauktā izglītības ieguves otrā iespēja, kad skolas solā var atgriezties divdesmitgadīgs jaunietis un mācīties arī speciālo skolu beigušie jaunieši.
