Gandrīz katrā lauku sētā un tagad arī vienā otrā pilsētas dzīvoklī ir sastopams jauks un pievilcīgs dzīvnieks – trusis.
Gandrīz katrā lauku sētā un tagad arī vienā otrā pilsētas dzīvoklī ir sastopams jauks un pievilcīgs dzīvnieks – trusis.
Lauku sētā trusi audzē gaļai, taču tiek izmantota arī tā kažokāda un vilna.
Trusis ir rentabls dzīvnieks savas auglības un ātraudzības dēļ. Šie dzīvnieki vairojas cauru gadu un dzimumgatavību sasniedz triju četru mēnešu vecumā. Gadā no vienas trušu mātes var iegūt no trim līdz sešiem metieniem ar sešiem līdz astoņiem, pat 15 trusēniem katrā.
Trusis galvenokārt pārtiek no zāles, sakņaugiem, dārzeņiem, ziemā no smalka siena un graudaugu produktiem. Tos var turēt būros, trušu aplokos. Tagad var iegādāties dažāda garuma aplokus, kas izgatavoti no truša zobiem nepārgraužama materiāla ar dažāda izmēra rūtīm. Aplokam var pievienot elektrisko ganu.
Diemžēl trušus, tāpat kā citus dzīvniekus, piemeklē dažādas kaites. Dzīvnieki saslimst, ja ir turēti nepiemērotos apstākļos, ja ir pakļauti stresam. Trušu veselību ļoti ietekmē parazīti – gan ārējie (utis, kašķa ērces, knišļi u.c.), gan arī iekšējie (cērmes, kokcīdijas u.c.).
Vienus no lielākajiem zaudējumiem truškopjiem rada trušu hemorāģiskā slimība, kuru izraisa kalici vīruss. Visuzņēmīgākie pret to ir pieaugušie truši, jo sevišķi grūsnās un laktējošās mātes. Jaunāki par 40 – 50 dienām truši klīniski nesaslimst. Slimība uzliesmo pavasarī un rudenī. Infekcijas avots ir slimie dzīvnieki, kas izdala vīrusu. To pārnēsā cilvēki, grauzēji, insekti. Slimības izplatību veicina nedezinficēts transports, netīrība būdās. Dzīvnieki var nobeigties pēkšņi, bez klīniskām pazīmēm. Vēl viena slimības izpausme ir drudzis, depresija, dzīvnieki neēd, tiem ir gļotaini un asiņaini izdalījumi no nāsīm un vēl citas pazīmes. Parasti trusis nobeidzas 12 – 36 stundu laikā.
Visbūtiskākos zaudējumus truškopjiem sagādā neārstējamās infekcijas slimības.
Vēl viena problēma ir trušu miksomatoze – akūta, kontagioza baku vīrusu dzimtas izraisīta slimība. Infekciju pārnēsā asinssūcēji kukaiņi un ektoparazīti. Pirmās klīniskās pazīmes – konjunktivīts, sākumā ar seroziem, vēlāk strutainiem izdalījumiem. Plakstiņi pietūkst, acis paliek aizvērtas, parādās izdalījumi no deguna u.c. Mainās galvas forma, ausis noliecas uz leju, pietūkušie audi atmirst. Lielākā daļa sasirgušo dzīvnieku nobeidzas septiņu līdz 15 dienu laikā. Abu slimību gadījumos slimie dzīvnieki ir jāiznīcina, novietnes jāiztīra un jādezinficē.
Vienīgā iespēja, kā izvairīties no šīm slimībām, ir profilaktiska vakcinācija, ko izdara pagasta veterinārārsts. Vislabāk trušus vakcinēt ne vēlāk kā desmit, bet ne ātrāk kā sešu nedēļu vecumā. Pagājušajā gadā nobeidzās daudz dzīvnieku slimības uzliesmojuma laikā. Tādēļ iesakām trušu vakcināciju veikt jau laikus, konsultējoties ar veterinārārstu.
