Senajos laikos par kulta objektiem kalpoja svētkoki un svētbirzis. Cilvēki uzskatīja, ka šādās audzēs mājo auglības un dzīvības spēks vai dievības, kurām viņi ziedoja un kuras pielūdza.
Senajos laikos par kulta objektiem kalpoja svētkoki un svētbirzis. Cilvēki uzskatīja, ka šādās audzēs mājo auglības un dzīvības spēks vai dievības, kurām viņi ziedoja un kuras pielūdza. Tāpēc šādas audzes tika saudzētas pat gadsimtiem ilgi, uzskatot tās par svētumu.
Koku kulti bija pazīstami visā Eiropā. Anglijā bija svētie ozolu meži. Īrijā tika pielūgti oši un īves. Arī skandināvu mitoloģijā oši bija svēti. Šos kokus necirta, lai kā būtu vajadzīga malka un būvmateriāli.
Arī Latvijā bagātākos mežus un dižākos kokus uzskatīja par dievu mājokļiem, ko nedrīkst cirst. Visvairāk esot pielūgti lieli koki, parasti ozoli. Ar šiem kokiem saistīts daudz rituālu izdarību, teiku un ticējumu. Svētozolu vainagos dzīvoja Māra, mežā mita Meža māte. Pie koka lūdza dievus, nesa ziedokļus, baroja senču garus, būrās un zīlēja.
Šodien Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, veicot galveno vai kopšanas cirti, jāsaglabā nenocirsti vismaz pieci dzīvotspējīgi vecākie un lielākie koki uz hektāru. Starp visvērtīgākajiem minēti lieli, resni, zaraini un dobumaini ozoli, pat tie, kuriem ir ar deguma rētas.
Izmantoti materiāli no .
