Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņu darbu izstādei, kuru Ģ.Eliasa muzejā var pagūt aplūkot šonedēļ, ir tiešs sakars ar skolas piedalīšanos muzeja rekonstrukcijas projektā «Panāksim pretī!».
Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņu darbu izstādei, kuru Ģ.Eliasa muzejā var pagūt aplūkot šonedēļ, ir tiešs sakars ar skolas piedalīšanos muzeja rekonstrukcijas projektā «Panāksim pretī!». Kokapstrādes nodaļas vadītājs Aivars Verza ir apmierināts ar skolēnu gatavoto jauno ārdurvju «šokējošo precizitāti» un atzīst, ka jaunais, stilistiski piemērotākais ieejas veidols ir rūpīga pētnieciskā darba rezultāts. Turpmākajā sarunā ar A.Verzu – nedaudz par izstādē aplūkojamajiem darbiem un mācībām.
Kuru kursu audzēkņu darbi redzami izstādē?
Lielākoties tie ir trešo kursu audzēkņu kursa darbu projektu maketi. Krēslus – kā autentiskas stila kopijas – viņi izgatavo dabīgā lielumā. Taču vispirms kopējamo krēslu pēta, zīmē, rasē un izgatavo maketu. Tādu skolā veido jebkuram diplomdarbam vai kursadarbam.
No kāda materiāla maketus gatavo?
Parasti no liepas vai sliktākajā gadījumā – no bērza. Ja funkcionālas slodzes nav (makets parāda tikai uzbūvi, savienojumus, kokgriezumu vietas), koku izvēlas pēc iespējas mīkstu, viegli apstrādājamu.
Kā ir ar materiāla izvēli noteikta stila mēbelēm?
Cenšamies izraudzīt īsto. Rokoko oriģināli tika izgatavoti no melnalkšņa vai bērza un pēc tam krāsoti, zeltīti. Baroka un renesanses mēbeles veidoja no mahagoni un riekstkoka. Ļoti daudz, sevišķi šeit, Baltijas pusē, – no ozola. Arī ampīra mēbeles izgatavojam, kā tas tika darīts agrāk: finierējam un pulējam.
Daudz nozīmē arī krēslu tapsējums. Audzēkņi pat atsperes gatavo paši. Mums ir tāda ar roku darbināma atsperu tinamā mašīna (kā pirms divsimt gadiem): no īsta atsperu tērauda izgatavojam atsperes, sienam ar īstiem trīsmilimetrīgiem linu striķiem, kurus mums speciāli grodē Jelgavā. Jūraszāli jau sen ar somu starpniecību iepērkam no Āfrikas. Džutas audumu – no Indijas. Tā ka lietojam visas autentiskās tehnoloģijas. Mūsu skola šajā ziņā tāda ir vienīgā Latvijā. Izstādē ir gan baroks, gan rokoko, arī ampīrs…
Kā skolēni izvēlas, kāda stila mēbeli gatavot kursa projektā?
Lai varētu izvēlēties, jau no skolas sākuma viņi daudz apmeklē muzejus, izpēta gan ekspozīcijas, gan fondus. Katru gadu otrā un trešā kursa audzēkņiem ir mācību ekskursija uz Sanktpēterburgu. Viņi skata, pēta, fotografē un uzmēra mēbeles arī tur. Skolu beidz stila mēbeļu izgatavošanas speciālisti. Lai par tādiem kļūtu, jāizpēta visi pieejamie stili un to īpatnības – gan konstrukcijā, gan rotājumos.
Kas attiecas uz divdesmito gadsimtu…
Padomju laiku funkcionālajām mēbelēm nav īpašas vērtības, bet divdesmitā gadsimta sākums, sevišķi Latvijas mēbeļbūvē, ir vērā ņemams. Šīs mēbeles pašlaik sāk celt godā, restaurēt. Restaurēšanai pie mums nonāk daudz mēbeļu, kas izgatavotas pēc Madernieka un Cīruļa metiem, pašlaik tiek atjaunotas arī Bīnes zīmētās. Šīs mēbeles ir izteikti latviskas.
Dizaineru spējas audzēkņi droši vien saskata arī sevī…
Jā. Saskata gan. Daudzi pēc mūsu skolas beigšanas studē amatniecību un arhitektūru Tehniskajā universitātē, dodas uz Mākslas akadēmiju.
