Vēl šodien interesenti Rīgā, Kongresu namā var iepazīties ar Polijas nacionālo izstādi, kas Latvijā notiek jau piekto reizi.
Vēl šodien interesenti Rīgā, Kongresu namā var iepazīties ar Polijas nacionālo izstādi, kas Latvijā notiek jau piekto reizi.
Polijas ekonomikas ministrs Jaceks Pehota uzskata, ka šogad izstāde norisinās izteikta abu valstu saimniecisko attiecību uzplaukuma periodā, jo pagājušajā gadā starp tām palielinājies tirdzniecības apgrozījums. Tiesa, tas joprojām neatbilst ne gaidītajam, ne abu valstu saimnieciskajam potenciālam. Kopējā Latvijas un Polijas tirdzniecības bilance bija 262 miljoni ASV dolāru. No tiem 228,7 miljoni ASV dolāru bija Polijas eksports uz Latviju, bet atlikušo daļu veidoja mūsu valsts izstrādājumu eksports uz Poliju. Šā gada pirmajā ceturksnī savstarpējā tirdzniecības bilance pietuvojusies 60 miljoniem ASV dolāru. Polijas vēstniecības apkopotā informācija liecina, ka šogad Polijas preču eksports uz Latviju nedaudz samazinājies, bet mūsu izstrādājumu piegāde palielinājusies vairāk nekā par 25 procentiem.
Izstādē pārstāvēts ap pussimts uzņēmumu, bet galvenais uzsvars likts uz mašīnbūves un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Kongresu namā var iepazīties ar sešu mašīnbūves, piecu enerģētikas un elektrotehnikas, sešu auto un motorizācijas, deviņu celtniecības un piecu vieglās rūpniecības uzņēmumu produkciju.
«Sommer Polska» piedāvā Vācijas koncerna uzņēmumos ražotās piekabes, uzkabes un smago automašīnu aprīkojumu. Līdzdalību izstādē netieši veicinājis autobusu «Autosan» veiksmīgais starts pagājušā gada izstādē un ieiešana Latvijas un Baltijas tirgū. Kopš pagājušā gada rudens firma izveidojusi pārstāvniecību Lietuvā. Tās vadītājs Ivans Grotuss stāsta, ka pirmais pusgads nav bijis viegls, bet veiksmīgs – apgūti nepilni 20 procenti kaimiņvalsts tirgus. Klientu vidū sastopami arī Latvijas pārvadātāji. Tāpēc par līdzdalību pasākumā Latvijā šaubu nav. Pirmā diena «Sommer» pārstāvim gan šķitusi klusa – apmeklētāji vairāk orientējoties uz cita veida ražotājiem, acīmredzot pārvadātājiem pietrūcis informācijas.
Savukārt «Autosan» autobusu pārstāvis ir gandarīts: gada laikā Latvijā izdevies pārdot ap simts šīs markas autobusu. Tie nonākuši Dobeles, Ogres, Daugavpils un vēl dažu citu pārvadātāju rīcībā. Bauskas pārvadājumu uzņēmums kļuvis par šīs autobusu markas un rezerves daļu dīleri. «Autosan» piedāvā vismaz duci dažādu modeļu – sākot ar tūrisma un starppilsētu un beidzot ar piepilsētas un pilsētas autobusiem. Pārstāvja reklamētie parametri ir visai vilinoši – autobusi aprīkoti ar EURO 2 vai EURO 3 dīzeļmotoriem, degvielas patēriņš svārstās no 20 līdz 25 litriem uz simts kilometriem. Arī cenas ir demokrātiskas, piemēram, starppilsētu autobuss ar 40 sēdvietām maksā, sākot no 50 tūkstošiem ASV dolāru. Tiesa, ekspluatācija ne vienmēr norit bez problēmām – Saldus pārvadātāji no šīs markas autobusu tālākas iegādes atteikušies.
Šogad izstādē pārstāvēta arī «Jelcz» autobusu rūpnīca, kas ir vadošā transporta līdzekļu nodrošinātāja savas valsts pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem. Ražotne ieguvusi ISO 9001 kvalitātes vadības sertifikātu un apkārtējās vides aizsardzības sertifikātu ISO 14001. Pilsētas autobusiem ir zemās grīdas (bez pakāpieniem), tādēļ tos var izmantot cilvēki ar īpašām vajadzībām. Rūpnīcas piedāvā vairāk nekā 15 modeļu autobusus – sākot ar viendurvju, kuru garums ir 7,5 metri, un beidzot ar četrdurvju, kuru garums sasniedz 18 metru. Ietilpība – no 40 līdz 180 pasažieriem. Pilsētas autobusu aprīkojums un plašums atgādina Jelgavas ielās kursējošo lietotos «Mercedes» autobusus. Bet cena – 137 tūkstoši ASV dolāru par 12 metru garu trīsdurvju autobusu, – neraugoties uz tehniskajiem parametriem, ir pārāk augsta. Abu Polijā ražoto marku autobusiem ir vēl viens mīnuss – tie Latvijā pagaidām nav sertificēti.
Izstāde varētu interesēt arī autoservisa speciālistus. Polijas ražotāji un izplatītāji piedāvā vieglo un smago automašīnu un motociklu riepas, alumīnija diskus, lukturus, salona ādas apdari, autodarbnīcu aprīkojumu, riepu reģenerācijas iespējas, riepu ģeometrijas un asu mērīšanas iekārtas, smēreļļas. Samērā plašs ir noliktavu un darbnīcu aprīkojuma klāsts – ratiņi, plaukti, pacēlāji, pārkraušanas platformas, konteineri, iekšējais transports, transportieri, rūpnieciskie galdi, krēsli, skapji, apstrādes darbgaldi. Pārstāvētas arī specifiskākas nozares – radioaparātu un televizoru raidīšanas iekārtu, skaņas procesoru, koderu, mikseru, raidītāju detaļu izplatīšana, PUCK tipa laivu ražošana, tiek piedāvātas skavas, šķelttapas, skavotāji, karstā gaisa iekārtas un citi izstrādājumi. Vairumā pārstāvēti dažādas iespiedprodukcijas izgatavotāji, savukārt firma «Dekoma» rāda plašu mēbeļu un dekoratīvo audumu klāstu. Vieglo rūpniecību pārstāv ādas apģērbu un cimdu, apavu ražotāji; kosmētikas ražotāju saimi pārstāv tikai viens uzņēmums. No pārtikas rūpniecības savu produkciju piedāvā čipsu un dažādu pārslu uzņēmums.
«Dom Polski Expol-Baltic» stendā pārstāvēti uzņēmumi ar noliktavu un ražotņu aprīkojumu, logu un durvju ražošanu, iespiedprodukcijas, vakuuma iepakojuma materiāla izgatavošanu un citām nozarēm. Apvienības viceprezidents Jaceks Kordjašs stāsta, ka uzņēmēju apvienība darbojas Polijas Saimniecības ministrijas izstrādātās mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas ietvaros. Tās galvenais mērķis ir finansiāli un juridiski palīdzēt nelielajiem uzņēmējiem realizēt ražojumus ārvalstīs. Programma darbojas pirmo gadu, tāpēc pagaidām ir tikai divas «Dom Polski» uzņēmēju apvienības un pārstāvniecība Prāgā. Tādu plānots atvērt arī Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Baltijā. J.Kordjašs uzsver, ka pārstāvniecība uzņēmēju sadarbību paredz izvērst abos virzienos – gan sekmēt savas valsts uzņēmēju ieiešanu citvalstu tirgos, gan veicināt attiecīgo ārvalstu uzņēmumu sadarbību ar Poliju. «Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pie mums ir grūti – preču un pakalpojumu klāsts ir liels, bet pircējiem nav naudas. Biznesa pasaule ir kļuvusi ļoti blīva – ar katru gadu kādā nozarē atrast vēl neaizņemtu vietu ir aizvien sarežģītāk. Tāpēc bez valsts atbalsta nevar iztikt,» stāsta apvienības viceprezidents.
