«Ziņu» redakcija saņēmusi jauku vēstuli no ārstes Evijas Maigones pacientes Ilgas Jēkabsones.
«Ziņu» redakcija saņēmusi jauku vēstuli no ārstes Evijas Maigones pacientes Ilgas Jēkabsones. Viņa raksta: «Tuvojas Medicīnas darbinieku diena, bet žēl, ka valdība neceļ medicīnas darbinieku prestižu. Mūsu ģimenes ārste jau vairākus gadus ir
Evija Maigone.
Pati esmu 3. grupas invalīde, tādēļ dakterīte mani pieņem un par veselību apvaicājas vismaz reizi mēnesī. 2001. gada novembrī mans vīrs Kazimirs Ozoliņš pēkšņi saslima ar sirds infarktu. Pēc iznākšanas no slimnīcas viņš tika atzīts par darbanespējīgu un arī nonāca Evijas Maigones aprūpē. Nu jau pusgadu dakterīte ik mēnesi un dažkārt pat biežāk cīnās par mana vīra veselību. Viņa no sirds cenšas un dara visu iespējamo slimnieku labā. Vislielākā pateicība dakterei Evijai Maigonei. Lai Dievs dod veselību viņai un viņas ģimenei!»
Ģimenes ārste Evija Maigone ir jelgavniece, bet sirds nu jau iemīlējusi lauku ļaudis – Nākotnes ciemata iedzīvotājus –, un, kā pati saka, viņa ir orientēta uz laukiem. Pacientu skaits ārstei laukos un arī Jelgavā kopā ir vairāk nekā divi tūkstoši. Laucinieki ir atklātāki, ar atvērtākām sirdīm, vairāk uzticas mediķim, pilsētniekiem savukārt gribas diktēt noteikumus, tāpēc ar viņiem strādāt ir grūtāk.
Ārste teic, ka viņai patīkot zinoši, izglītoti pacienti, kas interesējas, kāpēc tiek izrakstītas tieši tādas zāles, kāpēc ārstēšanās kurss ir tik ilgs, vārdu sakot, pacienti, kas nebaidās jautāt un izzināt.
Ģimenes tradīcija turpinās
Evijas Maigones māte visu mūžu nostrādājusi medicīnā, tāpēc arī Evija smej, ka esot uzaugusi Jelgavas poliklīnikā. Pēc vidusskolas iestājusies Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, jo mamma nav gribējusi, lai meita iet viņas pēdās. Tomēr, kad Evija pirmo reizi ieraudzījusi kombainu, sapratusi, ka tas nav viņas aicinājums. Mācības turpināt Medicīnas akadēmijā uzreiz nav izdevies, toties viņa apguvusi praktiskās iemaņas, divus gadus strādājot par sanitāri kopā ar pilsētas poliklīnikas ķirurgiem. Vecākus zaudējusi jaunībā, Evija par savu dzīvi un nākotni cīnījusies pati. Poliklīnikā iegūtā praktiskā pieredze vēlāk palīdzējusi iestāties medicīnas augstskolā. Pabeigusi studijas Vispārējās medicīnas fakultātē, Evija Maigone ieguvusi ģimenes ārsta diplomu.
«Kas gan cits par viņiem cīnīsies?»
1997. gada 1. septembrī Evija sāka strādāt par ambulances vadītāju Glūdas pagasta Nākotnes ciematā. Nu jau aiz muguras ir septiņu gadu prakse ar rūpēm par saviem pacientiem. Dakterīte saka, ka laukos cilvēki vairāk uzticas, tāpēc kontakts ar pacientiem izveidojas tuvāks. Dažkārt reizē ar sūdzībām par pašu kaitēm ārste noklausās arī to, kā gotiņa pienu dod, cik sivēni atskrējuši. Tāpēc darbdiena ievelkas pat desmit stundu garumā. Par to, protams, sajūsmināts nav dzīvesbiedrs Haldors, viņš nesaprotot, kā darbs var būt pirmajā vietā! Tomēr viņa enerģiskums ļoti palīdzot daudzās lietās.
Evija uzskata, ka savus pacientus šajos gados ir izlutinājusi, jo viņa neprot atteikt un bieži vien padara arī kaut ko no sociālā darbinieka «lauciņa», piemēram, aizved sirdzējam zāles uz mājām. Viņa 20 ambulatoro darba stundu vietā strādā pat 32 stundas. Ja ārste pie kāda pacienta neaizbrauc tik bieži kā agrāk, viņi sāk satraukties – par maz viņus apciemojot. Bet tik bieži nevar vairs aizbraukt ierobežoto finansu dēļ. Brīva ir tikai svētdiena. Pacientiem ārste velta daudz vairāk laika, nekā drīkstētu atļauties, jo mājās gaida ne tikai vīrs, bet arī desmit gadu vecā meita Elīna un dēls Sandis, kuram ir tikai gadiņš.
Bez atbalsta nevar
Lielu atbalstu ārste vienmēr saņēmusi no pagasta priekšsēdētājas Laumas Kalvānes un brīnišķīgās kolēģes feldšeres Silvijas Zībertes, kurai ārste pilnībā uzticas visās lietās.
«Ja kaut ko nezinu, tūlīt prasu padomu kolēģiem un to nemaz neuzskatu par nekompetenci, bet gan par pilnvērtīgu, kvalitatīvu sadarbību pacientu aprūpē,» saka Evija Maigone. «Grūti ir tad, kad jāķeras klāt papīriem, jo reizēm «aizrakstos» pat līdz pusnaktij.» Katrs pacients jāizjūt
Ģimenes ārstes Evijas Maigones pieeja pacientiem ir netradicionāla. Pēdējā gadā viņa ir sākusi nodarbības ar topošajām māmiņām, kas vēl nav mātes cerībās, bet to vēlas. Psiholoģiskā kontakta rezultātā bērniņš tiek īpaši gaidīts, nevis ieņemts it kā nejauši. Tas priecē.
Sešdesmit procentu no visiem ārstes pacientiem ir pensionāri. Un nedrīkst vienkārši «atrakstīties», ar katru jābūt kontaktā, jāuzklausa katra sāpe, arī prieks, jo gadās, ka tieši saruna ir bijusi īstās zāles. Tādēļ arī pacienti, gaidot savu kārtu pie ārstes kabineta durvīm, daudz nebēdāja, ka pieņemšanas laiks jau beidzies. Viņi bija pārliecināti, ka saņems palīdzību. «Brīnišķīga, gudra, bēdā nekad neatstās, ļoti iejūtīga, mierīgi, nesteidzoties ar katru pacientu izrunājas,» tā par Eviju Maigoni stāstīja pacienti.
Lādiņu jaunai darba dienai ģimenes ārste saņemot ceļā uz darbu, kad braucot var papriecāties par dabu, «jo tad 20 minūtes varu pilnīgi atslābināties no visa».
***
Vizītkarte
Evija Maigone
Dzimusi: Jelgavā
Vecums: 35 gadi
Izglītība: Medicīnas akadēmija, Vispārējās medicīnas fakultāte, ģimenes ārste
Strādā: ģimenes ārste Jelgavas rajona slimnīcā; 2000. gadā nodibināja savu ārsta praksi Glūdas pagasta Nākotnes ciematā; ģimenes ārste – tas ir Evijas dzīvesveids
Aizraušanās: ļoti patīk rakņāties pa zemi, bet šis sapnis atlikts uz pensijas gadiem; otra aizraušanās ir mācības, bet dārdzības dēļ to neiznāk piepildīt
Pamatvērtības: lai gan ģimenei iznāk veltīt gaužām maz laika, tā dzīvē ir pirmajā vietā
Mērķis dzīvē: visās lietās būt iekšā ar sirdi un dvēseli, katru darbu padarīt pēc labākās sirdsapziņas
