Nedēļas zīmīgākais notikums noteikti bija Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte Latvijā.
Nedēļas zīmīgākais notikums noteikti bija Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte Latvijā. Ievērojama šī vizīte ir kaut vai tikai tāpēc, ka ne jau katru dienu Latvijā viesojas ANO Drošības padomes dalībvalsts, kuru nu jau apdzīvo 1,2 miljardi iedzīvotāju, kas mazajai Latvijai ir neaptverams skaitlis.
Līdz šim starptautiskās attiecības ar Āzijas monstru Ķīnu Latvijai veidojušās visai kusli, kaut gan mūsu eksprezidents 1996. gadā bija vizītē ĶTR un tika plānots ievērojami paplašināt starptautiskos ekonomikas un kultūras sakarus. Iespējams, pēc šīs ĶTR prezidenta vizītes notiks kāds pavērsiens Latvijas un Ķīnas savstarpējās attiecībās, jo būtu neprāts neizmantot šīs valsts milzīgo ekonomisko potenciālu un tirgu, kas pašlaik ir visu lielvalstu uzmanības centrā. Tomēr nevajadzētu lolot ilūzijas un cerēt, ka Latvijai varētu izveidoties intensīvas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, jo mūsu «svara» kategorijas ir pārāk nevienlīdzīgas.
Naktī uz piektdienu stājušies spēkā grozījumi Alkohola aprites likumā, kas paredz aizliegumu tirgot alkoholu mazumtirdzniecībā no pulksten 22 vakarā līdz 8 rītā. Tagad varēsim praksē pārliecināties par šo ierobežojumu efektivitāti, jo tiem teorētiski vajadzētu ierobežot alkohola patēriņu un risināt alkoholisma problēmu Latvijā.
Par alkohola tirdzniecību aizliegtajā laikā paredzēts naudas sods no 100 līdz 1000 latiem, bet par atkārtotu pārkāpumu varētu tikt anulēta arī tirdzniecības licence. Sodi jau bargi, bet diezin vai tie kaut ko atrisinās, jo Jelgavā līdzīgs aizliegums ir spēkā jau ilgāku laiku, taču tas nenozīmē, ka nakts stundās alkoholu nevarēja iegādāties. Jelgavā zinoši cilvēki naktīs grādīgos dzērienus var nopirkt pat oficiālās tirdzniecības vietās arī Pētera ielas apkaimē. Turklāt arvien populārāks kļūst nakts serviss, kur vajadzīgais alkohola daudzums tiek piegādāts pēc pieprasījuma. Vien atliek uzgriezt attiecīgu tālruņa numuru. Tādēļ nav pamata runāt tikai par «točku» biznesa uzplaukumu, jo piedāvājums noteikti būs arī kvalitatīvāka alkohola cienītājiem.
Saeimā, tuvojoties vēlēšanām, arvien uzskatāmāk sākas netīrās veļas mazgāšana. Visupirms jau deputāta Burvja izdošana kriminālvajāšanai, pēc kuras viņš arvien intensīvāk sācis runāt par sociāldemokrātu melnajām kasēm 100 tūkstošu latu apmērā. Burvja krimināllietas ietvaros noteikti atklāsies vēl daudz pārsteidzošu faktu no deputātu sadzīves, jo aizvainotajiem jau parasti ir daudz ko teikt. Atklājies arī kārtējais interešu konflikts. Šoreiz vainīgs ir neviens cits kā pārliecinātais kristietis, futbola cienītājs un reizē arī Tautas partijas biedrs Māris Vītols, kas atļāvies balsot par valsts naudas līdzekļu piešķiršanu organizācijai, kuras valdē pats darbojas. Proti, M.Vītols, lemjot par grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem», atbalstījis, ka 3% no tabakas akcīzes nodokļa tiks atvēlēti Sporta spēļu atbalsta fondam, kura valdes priekšsēdētājs ir pats M.Vītols.
Afganistānas pagaidu valdības vadītājs Hamids Karzai ceturtdien Afganistānas cilšu līderu kopsapulcē (Loja Džirga) ievēlēts par Valsts prezidentu līdz 2004. gadam, kad plānotas parlamenta vēlēšanas. Par H.Karzai nobalsoja 83% no 1295 cilšu līderu kopsapulces dalībniekiem. H.Karzai tagad būs jāuzņemas atbildība par jaunas konstitūcijas izstrādi un demokrātisku vēlēšanu sagatavošanu. Afganistānas prezidentam būs jāpieliek daudz pūļu, lai atjaunotu sagrauto valsts ekonomiku un infrastruktūru. Turklāt nav nekādu garantiju, ka neuzliesmos jauni konflikti šai reģionā, kura vienīgais stabilitātes garants ir ASV karaspēka vienību klātbūtne. Nav šaubu, ka tad, ja ASV karaspēka daļas pamestu Afganistānu, sāktos jauni nemieri, jo talibu režīma atbalstītāji vienkārši nogaida labvēlīgāku situāciju savām aktivitātēm.
Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens šonedēļ paudis viedokli, ka atsevišķu kandidātvalstu izteiktā skepse par tiešo maksājumu piešķiršanu kandidātvalstīm vēl neatspoguļo kopējo ES nostāju. Piemēram, Vācijas politiķi vēlas novilcināt lauksaimniecības sarunas līdz septembrim, kad tur notiks vispārējās vēlēšanas, un tiešo maksājumu piešķiršana kandidātvalstīm ir nepopulārs lēmums, kuru pirms vēlēšanām politiķi nevēlas akceptēt. Taču sarunas turpinās, un sakarā ar stingro paplašināšanās grafiku ES jāvienojas par kopīgu nostāju sarunās ar kandidātvalstīm attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām jau līdz jūnija beigām.
Dānija, kas 1. jūlijā pārņems ES prezidentūru no Spānijas, arī paziņojusi, ka sarunas ar 10 kandidātvalstīm būs iespējams pabeigt, kā plānots, līdz decembrim. Šādi apgalvojumi priecē, taču rodas šaubas par to, vai sarunas būs iespējams pabeigt ar abpusēji izdevīgiem noteikumiem, kas ir īpaši svarīgi tieši attiecībā uz lauksaimniecības sarunu sadaļu, kurai skrupulozi seko līdzi visu kandidātvalstu sarunveži.
