Krietnu laiku iepriekš pa telefonu pieteikušies Rīgas pils pārvaldē, janvāra priekšpēdējā svētdienā mēs, divdesmit viens Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas biedrs, devāmies uz Rīgu aplūkot pili, kurā strādā mūsu Valsts prezidents.
Krietnu laiku iepriekš pa telefonu pieteikušies Rīgas pils pārvaldē, janvāra priekšpēdējā svētdienā mēs, divdesmit viens Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas biedrs, devāmies uz Rīgu aplūkot pili, kurā strādā mūsu Valsts prezidents.
Tieši noteiktajā laikā pie vārtiem mūs sagaidīja Rīgas pils pārvaldes darbiniece. Uzrādījuši apsardzes dienestam dokumentus, devāmies apskatīt telpas, kurās strādā un pieņem viesus Guntis Ulmanis.
Rīgas pils pamatakmens likts 1330. gada 15. jūnijā, un pils bija svarīga Livonijas ordeņa nocietinājumu daļa. 1332. gadā pili ieņēma ordeņa mestrs. 1484. gada pilsoņu cīņās ar ordeni pils tika nopostīta, bet 1515. gadā, pēc ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga rīkojuma, atjaunota. Turpmākajos gados pils kopskats un plānojums ir mainījies, un pēc vairākkārtējām 16. 19. gs. pārbūvēm tā zaudējusi savu viduslaiku būvniecībai raksturīgo plānojumu. 1780. gadā pilij uzcelts jauns austrumu korpuss, kas savienoja pili ar priekšpils celtnēm. Pirmatnējā veidā saglabājies tikai ziemeļrietumu, tas ir, Svētā Gara tornis un pils ziemeļu siena. 19. gadsimtā pilij uzbūvēja ceturto stāvu. Dažādas rekonstrukcijas piedzīvojuši pils interjeri. Priekšpilī izveidotas reprezentablas zāles, tajās atradās arī Valsts prezidenta rezidence.
Rīgas pilī atrodas arī trīs lieli kultūrvēsturisku vērtību glabātāji Aizrobežu mākslas muzejs, Vēstures muzejs un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs. Okupācijas gados pilī atradusies arī Pionieru pils.
1991. gadā sākās pils rekonstrukcija, kas joprojām turpinās. Atjaunotajās telpās kopš 1994. gada ir Valsts prezidenta rezidence. Ar interesi aplūkojām telpas, kurās strādā mūsu Valsts prezdients un tiekas ar dažādu zemju valstsvīriem. Redzējām Austrijas meistaru kristāla lustras, portretu galeriju. Bijām arī prezidenta darba kabinetā. Vislielāko interesi izraisīja Baltā zāle, kas atrodas 18. gadsimta beigās uzceltajā Rīgas pils korpusa augšējā stāvā. 1860. gadā zāle pārbūvēta, tās izmēri ir 10 x 22 x 7 metri. Telpas abos galos ir nelieli balkoni, ko balsta konusveida kolonnas. Šajā zālē notiek Valsts prezidenta pieņemšanas.
Iespaidi, ko guvām prezidenta pilī, mums iedvesa pārliecību, ka Latvijas valsts ir droši un pārliecināti nostājusies uz atjaunotnes, jauncelsmes un attīstības ceļa.
