Ventspils ir viena no visaktīvākajām Latvijas pilsētām, kas sevi piesaka dažādos starptautiskos projektos.
Ventspils ir viena no visaktīvākajām Latvijas pilsētām, kas sevi piesaka dažādos starptautiskos projektos. Šovasar tā kļuvusi par pirmo Austrumeiropas pilsētu, kas iesaistījusies starptautiskajā «Cow Parade» publiskās mākslas un mecenātisma projektā. «Tā mēs vēlamies parādīt pilsētas izaugsmi pēdējos gados un sagādāt prieku ne vien ventspilniekiem, bet arī viesiem,» uzsver Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Trešo nedēļu Ventspils ielās, laukumos, parkos un skvēros var sastapt govis. Tiesa, ar mums pierastajām brūnaļām un raibaļām tām nav nekā kopīga. Ja nu vienīgi dabīgais izmērs. Ventspils govis ir mākslas darbi, ko apgleznojuši ne vien Latvijas, Lietuvas un Dānijas mākslinieki, bet arī mūziķi, uzņēmēji, sportisti, bērni un sabiedrībā pazīstami ventspilnieki. No stikla šķiedras izgatavotās un sākumā vienādi baltās govis ieguvušas katra savu, atšķirīgu un neatkārtojamu veidolu.
«Prāta vētras» dzīvespriecīgi krāsainā govs, starp hamburgera kārtām iespiesta, vedina uz laicīgām pārdomām par to, ka visiem viens likten’s un iznākums, ka viss kādreiz beidzas. Savukārt Sergeja Davidova Vientuļās salas govs (rozā govs, kas dzīvo zem palmas), lai gan ideja aizgūta no filmas «Ūdens pasaule», tiek pielīdzināta pašai Ventspilij. Ar savu novietojumu pie apgaismes laternas staba sev uzmanību piesaista Andra Brežes Lībiešu jeb Latvijas zilā govs, kas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē tiecas pretim gaismai. Savukārt Rituma Ivanova «Cow Babe», kas izceļas ar krāsas optiskajiem efektiem (uz zili rozā svītrainās govs fona skatāma sievietes seja), kā visai oriģinālu novērtējis arī Eiropas govju parādes prezidents Čārlzs Langhorns. Un kas gan būtu Ventspils bez savas naftas govs! Ventspils mērs Aivars Lembergs teica paldies visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem, bet pirmajā dienā sev saistošāko govi vēl nebija izvēlējies.
Iesaistīšanās «Cow Parade» vairo piejūras pilsētas popularitāti ne vien pašu valstī, bet padara to zināmu arī citās pasaules lielpilsētās, kas iesaistījušās šajā starptautiskajā pasākumā. Pavisam Ventspilī no oficiālās «Cow Parade Holdings» ražotnes ASV, Kalifornijā nonākušas 25 govis, viena parādes dalībniecēm pievienosies vēlāk. Katrs stikla šķiedras dzīvnieka modelis izmaksājis ap 1600 ASV dolāru. Ventspils govju parādes dalībnieces, kas izvietotas pilsētas ielās, skvēros un interesantākajos atpūtas un tūrisma objektos, būs aplūkojamas līdz 24. augustam. Līdz izsoles datumam ikvienam ventspilniekam un pilsētas apmeklētājam ir iespēja piedalīties balsošanas akcijā, lai noteiktu ventspilnieku un pilsētas viesu mīļāko govi. Balsošanas akcija vienlaikus kalpos kā totalizators pirms izsoles, kurā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti Ventspils Izglītības fondā bērnu un jauniešu izglītības un talantu veicināšanai.
Balsošana būs arī palīgs apgleznoto govju izsoles sākumcenas noteikšanā. A.Lembergs lēš, ka labas nākamās mājvietas nodrošināšana parādes dalībniecēm varētu sākties ar kādiem 500 latiem. Pasaulē «Cow Parade» rekords pieder Čikāgai, kur par govi, kas izmaksājusi 18 tūkstošus ASV dolāru, izdoti 110 tūkstoši dolāru. Tas, kā teic Č.Langhorns, gan norādot uz to, ka dažkārt pircējam ir vairāk naudas nekā saprāta.
Līdztekus Ventspils pazīstamības vairošanai pasaulē iesaistīšanās «Cow Parade» mērķis ir tūristu piesaistīšana. Pērn pilsētu apmeklējuši ap 200 tūkstoši ciemiņu. Ja šogad izdosies savākt reizes pusotras vairāk tūristu, mērķis būs sasniegts, uzskata pilsētas mērs un neskopojas ar viesmīlīgiem aicinājumiem vēlreiz atgriezties šajā pilsētā.
«Cow Parade» aizsākumi pasaulē meklējami nesen – pirmā govju parāde notika Šveices pilsētā Cīrihē 1998. gadā un jau nākamajā gadā iekaroja plašu popularitāti pasaulē. Kopumā «Cow Parade» kā vienā no plašākajiem demokrātiskās mākslas pasākumiem daudzās pasaules lielpilsētās (Ņujorkā, Čikāgā, Sidnejā, Londonā un citviet) kopumā apgleznoti vai instalācijās pārvērsti vairāk nekā divi tūkstoši govju. Šogad šīs akcijas notiek Lasvegasā (ASV), Montevideo (Urugvajā), Sidnejā (Austrālijā). Londonā «Cow Parade», kas atklāta drīz pēc Ventspils parādes, šovasar piedalās 150 govju.
***
Skaitļi un fakti par Ventspili
* Ventspils ar 43,8 tūkstošiem iedzīvotāju un 55,4 kvadrātkilometru teritoriju ir sestā lielākā Latvijas pilsēta; 38 procentus pilsētas platības aizņem meži, parki un ūdeņi.
* Ventspilī reģistrēts vairāk nekā 2000 uzņēmumu. Pēdējos gados strauji audzis pakalpojumu un apkalpojošā sfērā strādājošo skaits. Pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības pamats ir jūras transporta nozare. Ventspils osta ir lielākā naftas un tās produktu tranzīta osta Baltijas jūras reģionā, svarīgākais valsts transporta sistēmas mezgls un būtisks Austrumu – Rietumu tranzīta ceļa posms. Pilsētas un tās kā uzņēmējdarbības vietas mārketinga īstenošanai izveidota Ventspils attīstības aģentūra.
* 27,5 tūkstoši jeb 62,8 procenti pilsētas iedzīvotāju ir darbspējas vecumā, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji valstī. Pensionāru īpatsvars ir 24,7 procenti.
* Lielākās tautības Ventspilī ir latvieši (47,75 procenti) un krievi (36,56 procenti). Nākamās lielākās grupas ir ukraiņi, baltkrievi un čigāni.
* Tirdzniecības tīkls pilnībā ir privātā biznesa pārziņā. Pilsētā darbojas vairāk nekā 300 veikalu, divi tirgi, pieci tirdzniecības nami. Sākta tirgus rekonstrukcija.
* Ventspilī aktīvi darbojas divi kultūras centri, Centrālā zinātniskā bibliotēka, ir Ziemeļvalstu informācijas biroja un Lielbritānijas padomes nodaļa. Pilsētā ir deviņas vispārizglītojošās skolas, vairākas profesionālās un vidējās speciālās mācību iestādes. Augstāko izglītību var iegūt Ventspils augstskolā, Rīgas Tehniskās universitātes, Baltijas Krievu institūta un Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas filiālēs.
* Aktīvā sporta cienītāju rīcībā ir modernas sporta būves – stadions, sporta centri un Olimpiskā halle.
* Pēdējos desmit gados pilsētā daudzās jomās notikušas ievērojamas izmaiņas. Tiek restaurēta vecpilsēta, sakopti parki un ostmala, atjaunots ielu segums. Šā gada maijā apmeklētājiem nodots akvaparks, pabeigta piejūras kempinga otrā kārta. Paredzēts pilnveidot bērnu pilsētiņu, kur uzstādīts ap 40 dažādu rotaļu iekārtu dažādām bērnu vecuma grupām. Pašvaldība strādā pie vairākiem attīstības projektiem – slēpošanas kalna, akvārija, muzikālās strūklakas, slēgta ūdens atrakciju kompleksa izveides.
Ventspils pludmale jau ceturto gadu ieguvusi Zilo karogu – starptautisko vides kvalitātes apliecinājumu.
