Jāiznes atkritumi! – šī doma ik dienas ienāk prātā neskaitāmi daudziem cilvēkiem.
Jāiznes atkritumi! – šī doma ik dienas ienāk prātā neskaitāmi daudziem cilvēkiem. Un mēs tā arī darām – ņemam rokā spainīti vai atkritumu maisu un dodamies uz tuvāko konteineru. Kas tālāk notiek ar mūsu liekajām lietām, par to iedomājas retais. Un ko tur vairs domāt? Tās ir iznestas laukā no mājas un prātu vairs nenodarbina. No šā brīža domāt sāk citi – tie, kuru darbs ir vides sakopšana, aizsardzība un atkritumu apsaimniekošana.
Vidēji viens pilsētas iedzīvotājs gadā «saražo» ap 250 kilogramu sadzīves atkritumu, laucinieki – mazāk. Mums visiem kopā iznāk milzīga kaudze, kas tiek sabērta izgāztuvē un tur arī paliek. Kaudzes aug katru gadu un nebūt nedara Latviju skaistāku.
Jelgavas rajonā situāciju atkritumu apsaimniekošanā raksturoja un par nākotnes iecerēm šajā jomā stāstīja rajona Padomes Reģionālās attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis.
Risinājums – moderni poligoni
Izgāztuve ir haotiski izbērtu atkritumu kaudze, bet poligons ir nepārtraukti funkcionējošs uzņēmums, kurā tiek veiktas dažādas darbības ar atkritumiem: tos sver, šķiro, nosūta uz pārstrādi, dedzina, kompostē un noglabā. Poligons ir norobežots no apkārtnes, un tajā var būt ierīkota notekūdeņu novadīšana, izolācijas slānis, izgāztuves biogāzes ieguves iekārta u.c. Poligona darbības pamatideja ir novērst iespējamo atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par atkritumu poligoniem, Latvijai līdz 2009. gada vidum jālikvidē visas pašreizējās atkritumu izgāztuves, to vietā izveidojot nelielu skaitu atkritumu poligonu.
Jelgavas rajonā šogad paredzēts likvidēt daudzas atkritumu izgāztuves. Lielu tiesu šis darbs jau ir padarīts un veco izgāztuvju atkritumu ir apglabāti. Tagad lielākā daļa Jelgavas rajona un pilsētas atkritumu nonāk Brakšķu izgāztuvē, lai gan kādu laiku vēl darbosies arī Vircavas un Elejas pagastu izgāztuves.
J.Krūklītis, darbojoties Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā, ir izstrādājis pagaidām vēl neviena neapstiprinātu projektu «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jelgavas reģionā». Projektā teikts, ka Brakšķu izgāztuvē, lai tā varētu pārtapt par atkritumu poligonu, nepieciešams ierīkot atkritumu šķirošanas punktu, ūdens un kanalizācijas sistēmas, kā arī poligona infiltrāta savākšanas, attīrīšanas un transportēšanas iekārtas. Izbūvējot poligonu, Brakšķos būtu jāparedz arī biogāzes (rodas, trūdot atkritumiem) savākšana, lai pēc tam to izmantotu enerģijas ražošanai.
Pagaidām Jelgavas pilsēta ir vienojusies ar Jelgavas rajonu par to, ka tiks veikta izpēte par Brakšķu atkritumu poligona ekonomisko izdevīgumu.
Atkritumi iedzīvotājiem būs jāšķiro!
Kā «Ziņām» atzina J.Krūklītis, visā pasaulē atkritumu saimniecības modernizēšanas pamatā ir atkritumu šķirošana, ko dara gan paši iedzīvotāji, iznesdami no mājas savus atkritumu maisiņus, gan tehnika atkritumu poligonos. Atkritumu šķirošana ir vajadzīga, lai varētu normāli organizēt to otrreizējo izmantošanu vai likvidēšanu.
Jelgavā daudzviet ir izvietoti atsevišķi konteineri stikla un papīra vākšanai, taču tajos pilsētnieki diemžēl met arī citas lietas. Stiklam paredzētie konteineri bieži tiek uzlauzti, lai no tiem izvilktu nesaplīsušo stikla taru. Mūsu pilsētā darbojas arī stikla, papīra un bīstamo atkritumu pieņemšanas punkts. Taču visbiežāk iedzīvotāji atkritumu spaini vienkārši izber konteinerā, neapgrūtinot sevi ar šķirošanu vai došanos uz otrreizējo izejvielu punktu. Bet J.Krūklītis teic, ka arī citās valstīs atkritumu šķirošanas sākums ir bijis ļoti grūts. Daudzviet Eiropā vēl tagad ir problēmas ar iedzīvotāju neizpratni šajos jautājumos. Pieaugušie bieži vien nelasa viņiem domātos informatīvos materiālus un nesaprot, ka atkritumu šķirošana ir ceļš uz tīrāku vidi. Eiropā iedzīvotāju izglītošanas pamatā ir bērnu izglītošana šajā jomā jau skolās. Bieži vien bērni pēc tam «audzina» vecākus, aizrādot un stāstot viņiem, ka nav labi visu bērt vienā spainī.
Eiropas valstīs par nešķirotu atkritumu nodošanu ir jāmaksā daudz vairāk nekā par šķirotu. Tur daudzdzīvokļu namos kaimiņi mēdz vērot cits citu, lai redzētu, kurš konteineros ber nešķirotus atkritumus un kura dēļ visai mājai jāmaksā vairāk par konteinera izvešanu.
Pie kāda Vācijas lielveikala J.Krūklītis redzējis pārsteidzošu ainu: iepirkušies lielveikalā, pircēji ar ratiņiem uzreiz brauc pie atkritumu konteineriem un tur visiem pirkumiem noplēš krāšņās iepakojuma kastes, mājās aizvedot tikai maisiņos iesaiņotu pārtiku. Vācieši tā dara, lai viņiem būtu mazāk jāmaksā par atkritumu izvešanu. Turklāt tas ir daudz ērtāk – kāpēc gan vest uz mājām pilnīgi liekus kartona un platmasas kilogramus?
Darbiniekiem atliks spiest vien pogas
Maijā J.Krūklītis apmeklējis starptautisko vides aizsardzības un vides uzturēšanas izstādi IFAT 2002, kas notika Vācijā, Minhenē. Milzīgajā izstādes laukumā 15 hallēs dažādu pasaules valstu firmas un organizācijas demonstrējušas jaunākās tehnoloģijas ūdensapgādes, ūdens attīrīšanas, atkritumu apsaimniekošanas un citām komunālajām vajadzībām.
Krūklīša kungs cer, ka arī Jelgavas rajonā kādreiz varētu būt kāda moderna atkritumu dedzināšanas koģenerācijas rūpnīca. Šāda iekārta, dedzinot atkritumus, ražo vienlaikus gan siltumu, gan elektrību. Arī izstādē redzētā mūsdienīgā atkritumu savākšanas un šķirošanas tehnika lieliski noderētu Brakšķu poligonam. Turklāt atkritumu šķirošanas līnijas ir pilnībā automatizētas, darbiniekam atliek tikai spiest pogas. IFAT 2002 pieredzē dalījušās arī daudzas projektu organizācijas un augstskolas, kuras nodarbojas ar iedzīvotāju izglītošanu atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.
Gādāsim par tīru vidi!
Pēc aptuvenām aplēsēm, Jelgavā un rajonā gadā tiek savākts apmēram 70 000 kubikmetru atkritumu. Pēc ES atkritumu apsaimniekošanas principiem, no šā milzīgā daudzuma apglabāt drīkst tikai nelielu daļu, pārējie atkritumi pēc rūpīgas šķirošanas ir jāpakļauj otrreizējai pārstrādei, jāsadedzina vai jāļauj tiem pašiem sadalīties.
Lai Latvija nākotnē varētu izpildīt ES direktīvas prasības, būs nepieciešams reorganizēt un modernizēt atkritumu saimniecību visos reģionos.
Taču savu artavu šajā procesā varam dot mēs katrs – kaut vai sākot mest speciālajos konteineros stiklu un papīru. Jelgavas veikalos tagad parādījušies arī konteineri izlietotajām baterijām.
«Ziņas» būtu priecīgas kaut vai par to, ja avīzē retāk būtu jākaunina cilvēki, kas izlemj savu atkritumu kravas izbērt likvidēto izgāztuvju vietās.
Tīras vides saglabāšana ir mūsu pašu rokās!
