Šogad 15. un 16. jūnijā Cēsu pils dārzā otro reizi pēc kārtas notika Baltijas viduslaiku festivāls, kas ikvienam tā apmeklētājam ļāva iejusties viduslaiku gaisotnē.
Šogad 15. un 16. jūnijā Cēsu pils dārzā otro reizi pēc kārtas notika Baltijas viduslaiku festivāls, kas ikvienam tā apmeklētājam ļāva iejusties viduslaiku gaisotnē.
Skatītāji klātienē varēja vērot viduslaiku rotu, audumu, ieroču izgatavošanu, kā arī paši pielikt roku kāda viduslaiku sadzīves priekšmeta tapšanā. Jebko no nupat izgatavotā varēja iegādāties, izmantojot autentiskus viduslaiku šiliņus.
Apmeklētāji arī piedalījās loka šaušanas sacensībās vai zīmējumu konkursā, apgleznojot īpaši šim mērķim sagatavotus vairodziņus. Lai gan pēdējais konkurss bija paredzēts mazgadīgajiem pasākuma apmeklētājiem, tajā labprāt piedalījās arī pieaugušie.
Festivālā varēja vērot viduslaiku deju ansambļus, radošās apvienības «Bedre» teātra izrādes un deju kopas.
Taču par galveno pirmās festivāla dienas notikumu neapšaubāmi kļuva bruņinieku turnīrs. Varbūt nedaudz nepelnīti neievērota palika viduslaiku deju kopa no Vācijas «Pas de Dance», jo vairums skatītāju pulcējās pie arēnas, gaidot bruņinieku uznācienu.
Sacensība notika pēc turnīra sistēmas (tālāk iet uzvarētājs). Aizliegti dūrieni un sitieni ar vairogu. Uzvarētājs tiek noteikts pēc punktiem. Cirtiens pa galvu – 3 punkti, pa ķermeni – 2, rokām vai kājām – 1, taču nedrīkst cirst zem elkoņiem vai ceļiem. Finālā baltkrievu bruņinieks Hlodvigs no kluba «Meč i Voron» zaudēja Igaunijas pārstāvim Lenartam. Līdz ar to igaunis ieguva tiesības izvēlēties turnīra karalieni.
Baltkrievi, neapmierināti ar Latvijas tiesnešu darbību, izaicināja kādu latviešu bruņinieku uz dueli. Izaicinājumu pieņēma bruņinieks Krišs no livoniešiem, un šī principālā cīņa izvērtās asāka un emocionālāka nekā viss iepriekšējais turnīrs. Beidzot uzvaru varēja svinēt arī mājinieki.
Kā pastāstīja bruņinieks Kens no Latvijas kluba «Dragon»: «Noteikumus neizdomājam mēs paši. Līdzīgi noteikumi bija arī viduslaiku turnīros. Bet kaujā gan cita lieta. Tur vari pretiniekam kost un skrāpēt. Protams, arī šajos turnīros mums gadās traumas, taču visi esam pieauguši un apzināmies, ar ko riskējam.» Pirmā festivāla diena beidzās ar lāpu gājienu Cēsu ielās.
Viens no interesantākajiem nākamās dienas pasākumiem bija bugurts – pils sienas ieņemšana/aizsardzība, izmantojot autentiskus viduslaiku ieročus. Skatītāji varēja vērot, kā uzbrucēji ar artilērijas un trepju palīdzību ieņem Cēsu pils sienu. Kā paskaidroja pasākuma organizētājs Andris Geidāns, gandrīz vienmēr bugurtā uzvar uzbrucēji, lai skatītāji redzētu, kā iespējams ieņemt šķietami neieņemamos mūrus.
«Tāds arī ir mūsu mērķis,» turpina Andris, «pirmām kārtām izglītot, bet tajā pašā laikā arī izklaidēt cilvēkus. Uz pasākumu īpaši aicinājām bērnu grupas, kurām skaidrojām, stāstījām un rādījām viduslaiku dzīvi, kā arī ļāvām pašiem darboties. Mēs cenšamies apvienot kultūrvēstures izpēti ar izklaidi, parādot, cik vēsture ir interesanta.»
