Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir beigu un sākuma stadijā: šonedēļ diplomus saņems 1009 studenti no deviņām fakultātēm, savukārt, sākot ar 1. jūliju, savus dokumentus varēs iesniegt reflektanti.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir beigu un sākuma stadijā: šonedēļ diplomus saņems 1009 studenti no deviņām fakultātēm, savukārt, sākot ar 1. jūliju, savus dokumentus varēs iesniegt reflektanti.
Ar kādiem jaunumiem universitāte sagaidīs jaunos studentus, stāsta augstskolas mācībspēki.
LLU rektors Pēteris Bušmanis, tiekoties ar žurnālistiem, paskaidroja, ka mācības universitātē nenozīmē to, ka visa dzīve un liktenis ir jāpavada kūtī vai traktorā. Šīs augstskolas absolventi ir sastopami kā laukos, tā valdības un Saeimas augstajos krēslos.
Studē «smago artilēriju»
LLU ir trešā lielākā valsts universitāte, kas ir saņēmusi beztermiņa akreditāciju. «Tas nozīmē, ka universitāte var darboties tik ilgi, kamēr vien būs studēt gribētāji,» skaidro P.Bušmanis. «Taču tāpēc mēs nesēdēsim uz veciem lauriem, jo konkurence kļūst arvien stiprāka. Līdz ar to mums ir daudz darba.» Liels solis ir sperts, akreditējot visas studiju programmas, kurās šogad jāizsniedz diplomi. Neviens absolvents nepaliks bez valsts atzīta diplomu. Savukārt pārējās programmas, kurās studenti iestājušies tikai tagad, ir licences izņemšanas procesā.
Valsts augstskolas nav vieglā situācijā, teic rektors, jo mums ir programmas, kuras nav īpaši populāras un komerciālas, bet vajadzīgas gan. Tās ir ražojošās specialitātes jeb, kā universitātes tautas valodā saka, «smagā artilērija». Šīm programmām vajadzīgi lieli ieguldījumi.
Palielinās studējošo skaitu maģistratūrā
Ir izstrādāts universitātes attīstības plāns, kurā kā galvenās prioritātes minētas LLU, doktorantūras un maģistrantūras funkciju attīstība, mācībspēku atjaunošana, jauno kadru sagatavošana, būvdarbi un remontdarbi, kā arī fundamentālās bibliotēkas tālāka rekonstrukcija.
Mācību prorektors Juris Skujāns informēja, ka šogad universitāti beigs 1009 studenti. No tiem pamatstudiju diplomus saņems 779 studenti, bet maģistra – 230, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad bakalaura programmas beidza 714 studentu, bet maģistrantūru – 184.
Ar LLU Senāta lēmumu šogad plānots ievērojami palielināt maģistrantūras studentu skaitu. Pilna laika valsts finansētā programmā plānots uzņemt 230 studējošos, bet par daļēju maksu – 190.
Studiju maksa LLU studentiem svārstās no 330 latiem līdz 350 latiem pilna laika studijās, izņemot Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmu «Iestāžu darba organizācija un vadība», kur par studēšanu vienā gadā studentam jāšķiras no 500 latiem. Šī ir arī vienīgā studiju programma, kurā nav iespējams studēt par valsts finansējumu. Nepilna laika studijās mācību maksa svārstās no 190 līdz 350 latiem. Populārākajās studiju programmās, piemēram, ekonomikas, socioloģijas un informātikas, studentiem ir jāmaksā vairāk. P.Bušmanis paskaidroja: «Tur ir tāpat kā veikalā – kur lielāks pieprasījums, tur augstāka cena.»
Pēc universitātes apkopotajiem datiem, visvairāk studentu uz LLU nāk studēt no Rīgas (16,9 procenti) un Jelgavas (15,9 procenti). Tad no Jelgavas, Ogres, Bauskas un Rīgas rajona. Savukārt vismazāk studēt uz Jelgavu nāk no Krāslavas, Rēzeknes un Ventspils rajona – pa trim studentiem no katra.
Nešķiros lauciniekus no pilsētniekiem
Šogad uzņemšanas pārbaudījumi plānoti līdzīgi kā iepriekšējā gadā, nešķirojot lauku un pilsētu skolēnu vērtējumu un dodot iespēju visiem reflektantiem ar labām atzīmēm iestāties universitātē bez iestājpārbaudījumiem. P.Bušmanis atzina, ka zināšanas var vērtēt tikai salīdzinājumā, nevis objektīvi, jo dažās lauku skolās liek labākas atzīmes, bet citās skolotāji ir stingrāki. Uz augstskolu atnāk labākie gan no pilsētām, gan no laukiem.
Reflektantu iesniegumus sāks pieņemt 1. jūlijā un pieņems līdz 23. jūlijam. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, jaunieši tiks uzņemti divās grupās. Pirmajā grupā bez iestājpārbaudījumiem konkursā piedalās reflektanti, kuriem triju atzīmju summa – atestāta vidējā atzīme, vidējā atzīme dzimtajā valodā un vidējā atzīme fakultātes noteiktajā mācību priekšmetā – nav mazāka par 18 ballēm, bet Ekonomikas un Informācijas tehnoloģiju fakultātē – par 21 balli. Jaunums: šogad reflektantu uzņemšanā tiek ņemts vērā vispārējās vidējās izglītības sertifikāts fakultātes noteiktajā vienā priekšmetā, minēto trīs atzīmju summai pieskaitot trīs balles par A līmeņa sertifikātu, divas balles par B līmeņa un vienu balli par C līmeņa sertifikātu. Savukārt otro grupu veido reflektanti, kuriem trīs minēto atzīmju summa ir mazāka par 18 ballēm (21 balli). Līdzdalībai konkursā viņi kārto pārbaudījumus studiju programmas noteiktajā mācību priekšmetā.
Ārpus konkursa studijām pilna laika studijās par budžeta finansējumu uzņem starptautisko un valsts olimpiāžu pirmo triju vietu ieguvējus, sekmīgos LLU Pirmsaugstskolas izglītības nodaļas absolventus, kā arī no obligātā militārā dienesta atvaļinātos karavīrus ar vidējo izglītību, kuriem noteikto mācību priekšmetu ballu kopsumma ir vismaz 18 (21 balle).
Nepilna laika studijās konkurss notiek atzīmju summā, ieskaitot tās pašas trīs atzīmes kā attiecīgās fakultātes pilna laika studiju programmās, bez ballu summas ierobežojuma noteiktajā uzņemšanas limitā.
Aug interese par būvniecību
Konkursa koeficients, kas parāda, cik studēt gribētāju pretendē uz vienu vietu, katru gadu palielinās. 1994. gadā vidējais koeficients universitātē bija 1,77, 2000. gadā – 2,58, bet pērn – 2,88. Pēdējā laikā ir vērojama liela studentu interese par būvniecības, vides un ūdenssaimniecības, kā arī ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmām.
Palielinās specialitāšu dažādību
Ekonomikas fakultātē ar pagājušo gadu tiek ieviesta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma «Uzņēmējdarbība un vadīšana» Laidzes nodaļā, «Grāmatvedība un finanses» – Jēkabpils nodaļā.
Tā kā arvien vairāk palielinās pieprasījums pēc būvniecības speciālistiem un dažreiz ir pat situācija, kad šo speciālistu trūkst, arī Lauku inženieru fakultātē aug interese par būvniecības studiju programmu jaunajiem studentiem.
Lauksaimniecības fakultātē (LF) jaunie studenti pēc otrā mācību gada lauksaimniecības bakalaura programmā varēs izvēlēties jaunu specializācijas virzienu hipoloģiju, kurā būs iespējams apgūt zināšanas darbam zirgu aprūpē, ēdināšanā, trenēšanā, audzināšanā un jaunzirgu sagatavošanā. Tā kā lielu popularitāti ir ieguvuši tādi izvēles kursi kā dārza dizains, bioloģiskā lauksaimniecība un lauku tūrisms, studenti, kas būs pilnībā šo kursu apguvuši, varēs saņemt apliecību vai sertifikātu papildus universitātes diplomam. LF ir sadarbība ar trim tehnikumiem par tālākizglītību universitātē no otrā kursa.
Sporta tērpi «mežu» sportistiem
Meža fakultātē (MF) neklātienē koledžas līmenī sāks uzņemt studentus mežsaimniecības specialitātē. Šogad pieci maģistrantūras studenti ir atgriezušies no viena gada stažēšanās Zviedrijā. Fakultātē paredzēts pilnveidot laboratorijas iekārtas, kam mūsu sadarbības partneri Vācijā ir piešķīruši 20 tūkstošus eiro. Kā «Ziņas» informēja MF dekāns Leonards Līpiņš, šogad ir iegādāti jauni sporta tērpi MF sportistiem, jo katru gadu vasarā studenti piedalās trīs meža nozaru spartakiādēs, kur viņi ir izskatījušies diezgan pabāli. Un, tā kā universitātē ne vienu vien reizi «meži» ir bijuši pirmie, dekāns uzskata, ka studenti to būtu pelnījuši.
Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) sekmīgi sākta sešu gadu mācību programma, un šogad ir pēdējais izlaidums, kad augstskolu beidz piecu gadu programmas studenti. Kopā ar Pārtikas tehnoloģijas fakultāti paredzēta kopstudiju programma, kas pašlaik ir ļoti aktuāla, – «Pārtikas higiēna». Ir plāni arī par šo programmu maģistra studijām. VMF gatavojas nākamā gada Eiropas akreditācijai. Plānots strādāt arī pie sadarbības ar Baltijas valstīm. Savukārt Tehniskajā fakultātē ir izveidota jauna studiju programma «Mājas vide un informātika izglītībā».
Pasniedzējiem – zemas algas
Runājot par mācībspēku kvalitāti, P.Bušmanis atzina, ka universitātes pamatstudiju programmās tā ir laba. Protams, ir jāatjaunina mācībspēki. Viens no trūkumiem, kas kavē jaunu mācībspēku iesaistīšanos universitātē, ir zemās algas. Piemēram, ar 2001. gada 1. septembri ir noteiktas šādas algas: asistents – 102 lati, lektors – 115, docents – 150 latu. Vienīgā salīdzinoši augstā samaksa par darbu ir valsts profesoram – 420 latu mēnesī. Vidējā LLU darbinieku alga mēnesī ir 117 latu.
***
Studentu sadalījums pa fakultātēm 2001. gadā
Studiju programma; Studentu skaits; Konkursa koeficients
Lauksaimniecība 269 1,71
Ekonomika 710 4,83
Inženierzinības 305 2,09
Mājturība – pedagoģija 56 1,44
Veterinārmedicīna 86 1,6
Būvniecība 219 2,54
Zemes ierīcība 66 2,2
Vide un ūdenssaimniecība 35 3,36
Ainavu arhitektūra un plānošana 37 4,04
Pārtikas produktu tehnoloģija 157 1,48
Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība 141 2,8
Mežzinātne 235 1,92
Meža inženieru 23 1,84
Kokapstrāde 148 1,56
Organizāciju un sabiedrības
pārvaldes socioloģija 246 10,76
Starptautiskie sakari 64
Datorvadība un datorzinības 50 4,64
Programmēšana 39 3,32
Kopā 2886 2,88
