20. jūnijā savus vārda svētkus svin trīs daiļā dzimuma pārstāves – Rasmas, Rasas un Mairas.
20. jūnijā savus vārda svētkus svin trīs daiļā dzimuma pārstāves – Rasmas, Rasas un Mairas. Daudz mīļu buču viņām visām!
Piebalgā reiz piedzimusi meitenīte, kuru tēvs nosaucis par Rasmu, jo vēlējies savai meitai dot lielu un skanīgu vārdu, kas tur pie zemes. Nu šā vārda īpašniece jau vairākus gadu desmitus dzīvo Jelgavā, viņa ir arī lieliska mamma, mīļa sieva, uzticams draugs un labs kolēģis.
Gaviļniecei starp dzimšanas un vārda dienu ir tikai dažas dienas, tādēļ svinības parasti ieilgstot, tomēr tā ir lieliska iespēja satikt visus draugus un paziņas, kuru Rasmai ir ne mazums. Lieliskākā dāvana Rasmai būtu ceļojums uz sapņu zemi Norvēģiju, jo apbrīnojama šķiet turienes skarbā daba, kalni un klimats. «Man patīk kalni, jo nāku no kalnaina un skaista apvidus – Piebalgas,» saka gaviļniece. Arī visa Rasmas dzīve esot kā tāds gājiens pa kalniem – brīžam augšā, brīžam lejā. Tagad ir posms, kad viņa kāpj kalnā.
Gaviļniece pati sevi raksturo kā gana paškritisku cilvēku, kas ciena citu intereses, nekad nemēdz zaudēt optimismu un kam ļoti patīk bērni.
Tieši ar bērniem Rasmai saistās gan tagadējais darbs, gan arī kāds no iepriekšējiem – senāk viņa strādājusi Aizupes pamatskolā par skolotāju un mācību pārzini. «Pedagoģija laikam ir mans aicinājums, lai gan pēc profesijas esmu agronome,» smejot teic gaviļniece. Sākumā viņa iestājusies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, lai mācītos par skolotāju, bet visai drīz pārnākusi uz Jelgavu, jo tur bijuši visi draugi.
Tagad Rasmu diendienā var sastapt Jelgavas Municipālās policijas Bērnu un jaunatnes lietu nodaļā, kur viņa strādā par inspektori. «Mans darbs ir saistīts ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem – nav viegli, bet tomēr interesanti. Man ļoti žēl to bērnu, jo sevišķi tāpēc, ka vairums nāk no šķirtām ģimenēm. Katru dienu sastopoties ar šīm problēmām, aizvien augstāk un augstāk novērtēju savu ģimeni, un man ir žēl, ka pašas bērniem varu veltīt maz laika,» tā gaviļniece.
Rasmas vaļasprieks ir ģimenes divas lauku mājas, kur viņa brauc, lai atpūstos un uzkrātu spēkus jaunam darbam. «Tagad mans lielākais mērķis ir atjaunot savu vecāku mājas Piebalgā. Un tad, kad darbs būs pabeigts, pieļauju, ka pēc daudziem gadiem varētu pati tur atkal dzīvot pastāvīgi.»
Savām vārdamāsām gaviļniece novēl mīlēt sevi, būt sievišķīgām, stiprām un uzdrīkstēties!
