Medicīna ir viena no nedaudzajām nozarēm, kur 80 procentu strādājošo iztiek ar algu, kas mazāka par valdības noteikto iztikas minimumu 83 latiem mēnesī.
Medicīna ir viena no nedaudzajām nozarēm, kur 80 procentu strādājošo iztiek ar algu, kas mazāka par valdības noteikto iztikas minimumu 83 latiem mēnesī.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar medicīnas darbinieku arodbiedrību, Latvijas Medicīnas akadēmijas Socioloģijas katedru un Somijas arodbiedrību solidaritātes centru veicis interesantu pētījumu par veselības un sociālās aprūpes speciālistu darba un dzīves apstākļiem. Tajā atklāts, ka īpaši zems ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli ir ģimenēs, kurās viens no pelnītājiem vai galvenais pelnītājs ir vidējā medicīniskā personāla darbinieks, ziņo aģentūra LETA.
Pētījumi liecina, ka mediķu ienākumi lielākoties tiek tērēti sadzīves un izdzīvošanas vajadzībām, galvenokārt pārtikai un komunālajiem maksājumiem. Gandrīz visus ienākumus šiem maksājumiem izlieto 94 procenti aptaujāto mediķu, un nevienam no viņiem nepietiek naudas ne iekrāšanai, ne sevis izglītošanai, nemaz nerunājot par atpūtu, grāmatu, mākslas darbu iegādi un citām lietām.
Pētījumā arī noskaidrots, ka veselības un sociālās aprūpes sistēmā strādājošajiem vidējā mēneša izpeļņa ir 88 lati, taču vairumam no viņiem tie ir tikai 80 lati mēnesī. Ārstu un medicīnas māsu algas atšķiras, ārsti mēnesī nopelna vidēji 125 latus, vidējais personāls un sociālās aprūpes darbinieki – 80 latu, taču vairumam šajā sfērā strādājošo alga nepārsniedz 76 latus mēnesī. Pētījuma autori secinājuši, ka ne ārstu, ne vidējā medicīniskā personāla, algu līmenis neatbilst viņu kvalifikācijai un ieguldītajam darbam. Pētījumā arī konstatēts, ka apmēram 40 procentu mediķu jau tā niecīgā alga jānopelna, strādājot pusotru vai pat divas reizes vairāk par normālo darba laiku.
Vairāk nekā 70 procentu respondentu atbildējuši, ka streiks varētu būt efektīvākais veids, lai veiksmīgi tiktu risinātas veselības aprūpes nozarē strādājošo sociālās un ekonomiskās problēmas. Pārējie atbildētāji kā efektīvāko protesta akciju minēja piketu un telefonakciju.
Vairums medicīnas darbinieku apgalvo, ka pēdējā laikā iedzīvotāju veselības aprūpes līmenis ir pazeminājies, un tikai septiņi procenti domā, ka iedzīvotāju veselības aprūpes līmenis ir uzlabojies.
Aptaujā piedalījās 879 medicīnas un sociālās aprūpes darbinieki, 159 jaunie medicīnas darbinieki un 373 topošie mediķi.
