Pretēji domātajam, ka pēcjāņu nedēļa būs tāda atslābinoša, negulētas nakts un papardes ziedu meklēšanas atmiņu pilna, tā izrādījās notikumiem bagāta.
Pretēji domātajam, ka pēcjāņu nedēļa būs tāda atslābinoša, negulētas nakts un papardes ziedu meklēšanas atmiņu pilna, tā izrādījās notikumiem bagāta.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), izvērtējot Ceļu policijas statistiku par Jāņu dienās reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem un tajos cietušajiem, secināja, ka mainījusies cilvēku attieksme pret braukšanu reibumā. Sabiedrība kļuvusi atbildīgāka. Arī tādas iestādes kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija, Katastrofu medicīnas centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kuru darbība cieši saistīta ar cilvēku drošību un dzīvību, atzina, ka šajos Jāņos salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav bijis pārāk daudz izsaukumu. No tā visa var secināt, ka cilvēki sākuši atbildīgāk izturēties gan pret svētku svinēšanu, gan pret savu un līdzcilvēku dzīvību. Šajās dienās bojā gājuši trīs cilvēki. Salīdzinot ar aizpērnā gada «asiņainajām brīvdienām», tiešām maz. Žēl, ka akcija beigusies. Tā teikt, darbiņš padarīts, var iet dusēt.
Domājams, ka Latvijas notikumu apskatu varētu turpināt ar Lielo notikumu – «Latvijas kuģniecības» valstij piederošo 51% akciju pārdošanu atklātajā izsolē. Plašāk pie tās nekavēšos, jo lielisku komentāru par to sniedzis mans kolēģis «Ziņu» slejās. Vairāk nav ko piebilst, ja nu vienīgi to, ka sarosījušies visi, kas politiskajā virtuvē vēl nestāv pie grāpīša maisīšanas, bet cer to darīt. Interesanti arī pavērot Saeimā pārstāvēto politisko spēku vienprātīgo «O.K.» par iegūto rezultātu.
Iepriekšējās rindas rakstīju ceturtdien, bet piektdienas rīts atnesa pirmo vēsti, kas sāk iezīmēt «lielo investoru». Citēju ziņu aģentūru LETA: «A/s «Ventspils nafta» (VN), iegādājoties papildus a/s «Latvijas kuģniecība» (LK) akcijas no Igaunijas «Hansapank», savā īpašumā ieguvusi 49,94% kuģniecības pamatkapitāla jeb 99 880 361 uzņēmuma akciju, liecina VN sniegtā informācija Rīgas Fondu biržai. No «Hansapank» otrreizējā tirgū VN iegādājusies 37 342 100 LK akcijas, kas veido 18,67% no kuģniecības pamatkapitāla.» Varu tikai piekrist kolēģim M.Sprudzānam – labi, ka lielā privatizācija tuvojas beigām.
Pirmsjāņu un pēcjāņu drudzis licis sarosīties vairākām partijām. Vispirms jau bijušā «saimniekdēla» Brīvības partija savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka ar Latvijā nebijušu televīzijas reklāmu «stāv viens hotentots uz vakts» – par tēvijas sargu un znotu kļūs tālās Āfrikas dēls. Nekādi nesaprotu, kāpēc tika apietas citas rases. Komiski bija tiesībsargājošo iestāžu skaidrojumi, ka nekas ļauns nav noticis. Tā teikt, katrs reklamējas, kā māk. Šoreiz gods un slava Latvijas Televīzijai, kas nepakļāvās uz skandālu lienošajai jaunpartijai.
Tieši simts dienu pirms vēlēšanām jaukus mirkļus sagādāja vēl viena jaunpartija – Pirmā jeb arī tā dēvētā mācītāju partija.
Tā nosauca virtuālā Ministru kabineta sastāvu. Ar lielu pārsteigumu sarakstā sevi ieraudzīja līdzšinējais aizsardzības ministrs «tēvzemietis» Ģirts Valdis Kristovskis, kas teicās, ka par to uzzinājis no preses. Pārējais saraksts, nu tāds neko īpašu neizsakošs, ja nu vienīgi uzzinām, ka būs vēl divi jauni ministri – īpašo uzdevumu ministram mazākumtautību lietās nominēts Rīgas pareizticīgo kora «Blagovest» diriģents Aleksandrs Brandavs un īpašo uzdevumu ministres ģimenes un bērnu lietās amatam Tieslietu ministrijas Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības departamenta direktora vietniece Inese Šlesere. Turpat par varbūtējo ekonomikas ministru nominēts Ainārs Šlesers. Tā teikt, mēģināja būt politkorekti (krievvalodīgie) un radu būšana (Šleseru laulātais pāris). Ja pēdējais nav joks, tad nav saprotams, kāpēc ar tik lielām morālām ambīcijām dibinātā partija izdarījusi šādu izvēli.
Septiņu pasaules industriāli attīstītāko valstu (G7) līderi tikās Kanādas kūrortpilsētā Kananaskisā. Vispirms viņi vienojās, ka piešķirs vienu miljardu dolāru pasaules nabadzīgajām valstīm, bet pēc tam parakstīja vienošanos ar Āfrikas valstu līderiem atbalstīt attīstību, taču, nespējot vienoties par nepieciešamajiem pasākumiem, kā novadīt šo pašu palīdzības naudu līdz Āfrikai. Zinot, cik daudz naudas jau ziedots šā kontinenta attīstībai, pēdējā piebilde ir visai pamatota.
Kā līdzīgs ar līdzīgiem sevi tur mēģināja parādīt Krievijas Valsts prezidents Vladimirs Putins. Ja vien atkal nebūtu jāstāv ar cepuri, kurā dāsnā tēvoča Sema roka šoreiz desmit gados sabērs desmit miljardu dolāru, bet vēl tikpat daudz sametīs Eiropas Savienības valstis un citi G7 partneri. Lēmums pieņemts ar nolūku izslēgt varbūtību, ka Krievijā nepietiekami apsargātie masu iznīcināšanas komponenti varētu nonākt teroristisku organizāciju rokās. Jauki tomēr sēdēt uz kodolmucas un skatīties, kā pārējā pasaule nodreb katru reizi, kad gribas nošķaudīties.
Ar zināmu humoru televīzijā varēja vērot, kā ar raidītājiem tiek apgādāti kūrorta apkārtnē mītošie grizli lāči. Tas darīts ar nolūku, lai kāds no milzīgā sargu pulka krūmos netīšām nesaskrietos aci pret aci ar jokus nesaprotošo teroristu lāča izskatā.
ASV prezidents Džordžs Bušs aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar jaunu Tuvo Austrumu iniciatīvu, kurā tika runāts par nepieciešamību panākt palestīniešu vadības, ieskaitot viņu līdera Jasira Arafata nomaiņu. Jāatzīmē, ka šajā jautājumā pārējie Rietumvalstu līderi ir daudz piesardzīgāki savos izteikumos. Viņi būtu apmierināti tikai ar demokrātiski ievēlētu vadību.
Un kur nu bez Lielā futbola pieminēšanas! Domāju, daudzi man piekritīs, ka Brazīlijas un Vācijas finālspēle svētdien solās būt ļoti aizraujoša. Lielais fortūnas pārpratums – Dienvidkorejas iekļūšana pasaules kausa pusfinālā daudzus futbola cienītājus noveda līdz mērenam šokam. Bet, paldies Dievam, viss nostājās savās vietās. Uzteicams ir Turcijas panākums: tikai otro reizi spēlējot čempionāta finālturnīrā, nokļūt līdz mazajam finālam. Tā ka sestdien varēsim TV vērot, vai tā nebija nejaušība.
