Būvniecības nozare Latvijā neatkarības gados attīstījusies visstraujāk.
Būvniecības nozare Latvijā neatkarības gados attīstījusies visstraujāk. Būvapjomi beidzamajā laikā katru gadu palielinājušies par aptuveni desmit procentiem, un šī tendence turpinās. Tās procesi valstī kļūst arvien dinamiskāki, arī būvmateriālu tirdzniecība piedzīvo kāpumu. To visu veicina konsekventie centieni sakārtot un pilnveidot tirgu gan ar valdības normatīvo aktu palīdzību, gan ar vairāku profesionālo apvienību aktivitātēm. Būvētāju praksē ienākušas jaunas, pašas progresīvākās tehnoloģijas, materiāli, iekārtas un instrumenti.
Tagad nozarē pienācis kvalitatīvas vadības laiks.
Kādēļ bija vajadzīgi grozījumi?
Līdz šim būvniecības procesus Latvijā reglamentēja vēl 1995. gadā pieņemtais Būvniecības likums. Mūsdienu izpratne liek precizēt virkni tajā lietoto terminu, zināmas korekcijas būvniecības likumdošanā un praksē diktē Eiropas Savienības ietekme. Tādēļ pieņemti un ar šā gada 3. aprīli stājušies spēkā grozījumi Būvniecības likumā.
Būvniecības likuma jaunā redakcija sekmēs Eiropas Būvizstrādājumu direktīvas 89/106 EEC ieviešanu un Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999. gada 28. septembrī akceptēto koncepcijas realizēšanu. Grozījumi līdzšinējā likumā bija nepieciešami arī saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 21. novembrī apstiprināto pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai – sakarā ar kompetences prasību ieviešanu būvvalžu vadītājiem, kā arī lai racionalizētu būvprojektu ekspertīzes kārtību un nodalītu būvprojektu ekspertīzi no inspicēšanas institūcijām. Turklāt Būvniecības likuma iepriekšējā redakcija paredzēja nepieciešamību pieņemt atsevišķu likumu par apdrošināšanu būvniecībā.
Beidzamajā laikā arī aktualizējusies nepieciešamība mainīt Ministru kabineta noteikumus «Par būvprakses sertifikātiem» attiecībā uz arhitekta praksi: virknē Eiropas Savienības normatīvo aktu nodala pakalpojumus arhitektūrā, nosakot arhitektu profesionālās atzīšanas vispārējās prasības. Lai precizētu arhitektūras pakalpojumu saistību ar būvniecību, visā likuma grozījumu tekstā ieviests jēdziens «arhitekta prakses sertifikāts».
Grozījumi un papildinājumi 1. pantā precizē terminu skaidrojumu. Piemēram, definēts termins «būvdarbi»: likuma grozījumos precīzi pateikts, ka tie ir «būvniecības procesu sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana». Līdz tam zināmā mērā varēja diskutēt par to, kas ir būvdarbi: nu jā, ar zemi saistītie… Tagad skaidri pateikts: «būvdarbiem» pieder arī «nojaukšana». Arī nojaukšanai vajadzīgs projekts, uz to attiecināmi visi būvniecību reglamentējošie tiesību akti, konkursu rīkošanas noteikumi, drošības prasības utt. Tas ir tikai viens piemērs tam, ka Būvniecības likuma jaunajā redakcijā viss pateikts precīzāk, lasāmāk, saprotamāk un konkrēti.
Tomēr nevajadzētu arī šos grozījumus uztvert kā kaut ko pabeigtu un vairs nemaināmu.
Tā kā apjomā kompaktie, tomēr saturā un pēc būtības ietilpīgie grozījumi paredz gan zināmu nobīdi no pierastām normām, gan arī paver iespējas tālāk attīstīt būvniecības sakārtošanu, svarīgi atbildēt uz jautājumu:
Kā jaunais tiesību akts ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Dzīvē neko nedrīkst kanonizēt. Arī šie likuma grozījumi nepretendē uz mūžībā cirstu nemainīgumu, bet ierosina citu tiesību aktu izstrādi. Jo neviens no tiem nav savrups, izolēts, bet ir sastāvdaļa kopīgā sistēmā. Tā kā grozījumi aizskar vairākus patlaban spēkā esošus tiesību aktus, tad tie jāpārstrādā. Grozījumi Būvniecības likumā būvniecības dalībniekus ierosina domāt par visas nozares sakārtošanu kopumā.
Grozījumi nenoliedzami ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo paredz vienkāršot administratīvās procedūras. Likums paredz būvprojektu ekspertīzes funkcijas nodot uzņēmēju ziņā. Paredzama ekspertu līmeņa uzņēmumu attīstība būvniecībā. Būvprojekta pasūtītājam būs brīva iespēja izvēlēties pretendentu ekspertīzes veikšanai. Tādējādi tiks sakārtotas arī cenas ekspertīžu tirgū.
Būvniecības likuma jaunajā redakcijā liela nozīme piešķirta sociālo seku izvērtējumam: likuma 33. punkta prasība obligāti apdrošināt civiltiesisko atbildību stāsies spēkā 2005. gada 1. janvārī. Vienotu un stingru apdrošināšanas prasību ieviešana veicinās uzticību būvuzņēmumiem, vairos to atbildību par darbu kvalitāti, novērsīs iespēju dažādu, citas puses darbības vai bezdarbības izraisītos nelaimes gadījumos ciest materiālus zaudējumus.
Kāda var būt grozījumu ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Katrā ziņā būs vajadzīgi jauni normatīvie akti – likumi, kā arī papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi (dažiem ir jau sagatavoti projekti). Jau ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts «Grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Par būvprakses sertifikātiem»». Nepieciešams izstrādāt grozījumus MK noteikumos «Vispārīgie būvnoteikumi» un «Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā». Jāizstrādā grozījumi MK noteikumos «Valsts būvinspekcijas nolikums», «Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi», «Būvuzraudzības noteikumi» un «Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā». Vēl jāizstrādā Ministru kabineta normatīvais akts, kas noteiktu minimālos apdrošinātāja atbildības limitus obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā būvniecībā.
Tāda vispārējos vilcienos ir šī normatīvo aktu «sniega pika», ko «iekustina» grozījumi Būvniecības likumā.
Jaunais tiesību akts respektē Latvijas saistības pret Eiropas Savienību. Grozījumi Būvniecības likumā ir saskaņoti un atbilst Eiropas Savienības un Latvijas Brīvā tirdzniecības līguma un Eiropas līguma nosacījumiem par likumdošanas aktu tuvināšanu. Grozījumi atbilst arī saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām.
Būvniecības likuma grozījumu sagatavošanas gaitā notika konsultācijas gan ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām, gan ar starptautiskajiem konsultantiem.
Izstrādātā, apstiprinātā un Latvijas Republikas Valsts prezidentes izsludinātā likuma «Grozījumi Būvniecības likumā» izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams radīt kaut kādas jaunas «iestādes»: to tāpat kā līdz šim veiks valsts un pašvaldību institūcijas.
