Jelgavas centralizēto siltumapgādi salīdzināt ar rungu ar diviem galiem droši vien nozīmē kārtējo atkārtošanos vai pat banalitāti, taču diemžēl šādam salīdzinājumam joprojām ir iemesli.
Jelgavas centralizēto siltumapgādi salīdzināt ar rungu ar diviem galiem droši vien nozīmē kārtējo atkārtošanos vai pat banalitāti, taču diemžēl šādam salīdzinājumam joprojām ir iemesli. Un ne tikai tāpēc, ka virknei tagadējās un iepriekšējās Domes amatpersonu un citiem tikpat veikliem «žipčikiem» ir izdevies veiksmīgi atkratīties no centralizētās siltumapgādes, par kuru tagad dārgāk jāmaksā palicējiem, kuriem vienkārši nav līdzekļu ierīkot alternatīvo apkuri. Likās, ka situāciju varētu uzlabot Jelgavas siltumapgādes nolikums, kas reglamentē arī turpmākās atslēgšanās iespējas no centralizētās siltumapgādes. Taču, iepazīstoties ar minēto dokumentu, nerodas izjūta, ka nolikums sniedz atbildi uz vairākiem jautājumiem.
Pirmkārt, cik juridiski korekti ir ieviest kaut kādu zonējumu, ja Enerģētikas likuma 50. pants skaidri gaiši noteic, ka: «Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.» Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka eksistē vēl arī Latvijas Republikas Satversme, kuras 91. pants nosaka: «Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.» Jelgavas gadījumā iznāk, ka vienā zonā dzīvojošie ēku īpašnieki, nokārtojot visas formalitātes, varēs atslēgties, bet citas «zonas» iemītniekiem šādu tiesību nebūs. Šķiet, jau pirmā tiesas prāva ar atslēgtiesgribētājiem varētu sagādāt Jelgavas Domei pamatīgas galvassāpes.
Jāatzīst, ka šajā situācijā daļa vainas būtu jāuzņemas arī likumdevējam, kas tajā pašā Enerģētikas likuma 51. panta 2. daļā paredz, ka: «Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros.. nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.» Zīmīgs ir arī šā likuma 52. pants, kas noteic, ka atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vai pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. Un par sadārdzināšanu tur nav runas – būsim atklāti.
Pat 2. klases skolēnam ir skaidrs, ka jebkura atslēgšanās no centralizētās sistēmas sadārdzina siltuma cenu pārējiem, jo uzņēmumam vienkārši klientu skaits samazinās. Šis situācijas ilustrācijai var minēt piemēru: ja uzņēmumam ir, teiksim, 200 klientu, bet puse no tiem atslēdzas, tad atlikušajiem par siltumu ir jāmaksā gandrīz divreiz vairāk (nedaudz samazinās tikai administrēšanas un tehniskās apkalpošanas izdevumi). Dīvaini, bet Jelgavas Domei tas tā arī netop skaidrs, jo minētajā nolikumā tā raksta, ka ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu tiek nodrošinātas tad, ja, piemēram, tas nepalielina siltumenerģijas izmaksas. Bet, kā iepriekš noskaidrojām, siltumenerģijas izmaksas palielinās jebkuras atslēgšanās rezultātā, un uz šā punkta pamata Dome var atteikties izsniegt atļauju jebkuram atslēgties gribētājam, faktiski aizstāvot viena pašvaldības uzņēmuma monopoltiesības, kuras Enerģētikas likuma 50. pants nemaz neparedz. Tāpēc par šo noteikumu juridisko korektumu būtu stingri jāšaubās, jo Dome gan var «noteikt siltumapgādes attīstību», taču tai nav pamata atteikt atslēgtiesgribētājiem, kas ir nokārtojuši visas šai procedūrai nepieciešamās formalitātes neatkarīgi no šīs mājas izvietojuma. Tā ir šīs lietas juridiskā puse.
Taču ne mazāk svarīga ir arī lietas praktiskā puse – ar katru jaunu atslēgšanos sadārdzinās siltumenerģijas izmaksas, tādējādi, loģiski, krītas siltumpatērētāju maksātspēja, un beigās pie centralizētās siltumapgādes paliek tikai tie, kuriem nav līdzekļu alternatīvās apkures ierīkošanai, bet viena daļa nevarēs arī norēķināties par siltumenerģiju. Skaidrs, ka šādā situācijā nav nekāda pamata pareģot spožu nākotni maksātnespējīgajam STU un zināmā mērā zūd jēga arī uzņēmuma sanācijas nepieciešamībai.
Taču izeja ir. Proti, Domei ir jādara viss, lai siltumpatērētājiem zustu motivācija atslēgties. Un daudzmaz veiksmīga investora piesaiste STU tur varētu līdzēt. Galvenais, lai siltumenerģijas tarifs tuvāko pāris gadu laikā nepaaugstinātos. Ja pastāv iespēja, tad būtu labi arī to kaut nedaudz samazināt. Šķiet, visas iespējas vēl nav izsmeltas. Jācer, ka to pašu var teikt arī par Domes pozīcijas politisko gribu atrisināt šo jautājumu.
