Vakar Jelgavā noslēdzās Jelgavas katoļu diecēzes organizētās Zemgales jauniešu dienas.
Vakar Jelgavā noslēdzās Jelgavas katoļu diecēzes organizētās Zemgales jauniešu dienas. Tajās piedalījās ap 300 jaunu cilvēku pārsvarā 16 – 17 gadu vecumā no Jelgavas, Kalnciema, Dobeles, Bauskas, Ilūkstes, Eglaines un citām diecēzē iekļautajām vietām. Dievkalpojumi katedrālē mijās ar kopīgām dziedāšanām, ticības apliecinājumiem un skeču izrādēm Amatu skolā, kas pasākuma laikā bija nodota pasākuma
dalībnieku rīcībā.
Pāvests ļoti mīl jauniešus
Par jauniešu dienu ideju bīskaps Antons Justs «Ziņām» teica: «Tas iesākās astoņdesmitajos gados ar pāvesta Jāņa Pāvila II iniciatīvu. Svētajam Tēvam ir pārliecība, ka pasaulē vajag vairot mīlestības un dzīvības kultu un ka tieši jaunieši šajā ziņā varētu būt visatsaucīgākie. Tā viņam radās doma sasaukt Romā pasaules katoļu jauniešu saietu. Daudzi neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tomēr jauniešu atsaucība bija liela, un uz pirmo šādu pasākumu Romā sabrauca ap 300 tūkstoši jauniešu. Ideja izrādījās dzīvīga, un 1997. gadā katoļu jauniešu saietā Parīzē pirmo reizi piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Mūsu delegācijā bija ap 300 cilvēku, bet pasākuma dalībnieku kopskaits sasniedza miljonu. 2000. gadā jauniešu saiets atkal notika Romā. Tur latviešu sabrauca pat divas reizes vairāk, bet pasākuma dalībnieku kopskaitu rēķina ap divarpus miljoni. Šovasar jau par tradīciju kļuvušais saiets notiks Kanādā, Toronto. Latvijas delegācija tur arī piedalīsies, taču skaidrs, ka Kanāda mums daudziem ir par tālu. Tādēļ mēs, Latvijas bīskapi, nolēmām, ka, atbalstot pasaules jauniešu saieta ideju, vajadzētu rīkot vietējos saietus diecēzēs. Mūsu Jelgavas diecēze ir pasteigusies to izdarīt pirmā. Tādēļ esam ieguvuši lielāku pievilcību un šeit vēl līdztekus zemgaliešiem ir ieradušies arī pārstāvji no Kurzemes, Rīgas un ārzemēm.
Jauniešu dienu mērķis ir padziļināt jauniešos ticību un apņēmību būt tādiem cilvēkiem, kas ne tikai tic, bet arī apliecina ticību un var palīdzēt uz draudzēm aicināt arī citus.
Kā es saprotu «sovjetu» domāšanu, tad Staļina laikos bija nostādne, ka bērniem vajag nodot vecākus, ja tie izrādītos «tautas ienaidnieki». Šodienas jaunietim mēs prasām, lai viņš pievēršas ticībai pats un palīdz to darīt arī saviem vecākiem. Šī ideja brīnišķīgi īstenojas.»
Jautājumi, ko uzdod sirds
Priesteris jelgavnieks Aleksandrs Stepanovs, kas diecēzē atbild par darbu ar jauniešiem un patlaban kalpo Daugavpils rajonā, piebilda: «Mūsdienu sabiedrība ir daudzējādi pieradusi pie grēka un maldina jauniešus to uztvert kā dzīves normu. Mēs, priesteri, runājam par šķīstību līdz laulībai, par okultisma briesmām, kas nāk, piemēram, ar zīlēšanas saloniem. Dažkārt jauniešiem ir izkropļots priekšstats arī par ģimeni, un viņi baidās doties laulībā, jo domā, ka piedzīvos tos pašus strīdus, ko savās mājas. Baznīcai šajā ziņā ir jāsniedz stiprinājums.»
Zemgales jauniešu dienās daudz tika smiets, dziedāts un plaukšķināts. Ar īpašu sajūsmu tika sagaidīta Jelgavas katedrāles jauniešu muzikālā grupa «Jaunākie jēri». Tās izpildījums ir profesionāls, par ko liecina arī grupas ierakstītie diski. Pēdējā nosaukums «Šī ir paaudze, kas meklē Dievu». Grupā uzstājās jelgavniekiem labi pazīstamais solists Juris Vizbulis. Skatītājus Amatu skolas zālē aizkustināja arī priestera Stepanova vadībā Eglaines draudzes jauniešu iestudētais skečs, kas būtībā bija kā vecā pasaka par labo un ļauno. Uzskaitot sliktās, novēršamās atkarības, nedaudz gan neiztika bez pārspīlējumiem. Proti, samērīga televīzijas raidījumu skatīšanās un naudas vērtības atzīšana nav jau gluži tas pats kas alkohols un narkotikas. Tomēr kopīgais iespaids par izrādi bija labs. Uz skatuves nāca arī jaunieši, kuriem vienkārši bija pilna sirds un kuri uzticības pilnajā gaisotnē vēlējās klātesošajiem pastāstīt, kā Dievs viņiem palīdzējis atrast dziļākas vērtības, sajust mīlestību.
Ļoti interesantas bija zīmītes, ko pēc savas uzrunas saņēma bīskaps Antons Justs. Piemēram, tika jautāts: vai skūpstīties bez seksa ir grēks? No cik gadu vecuma bīskaps ir sācis apzināti ticēt Dievam? Ja Dievs ir radījis visu pasaulē, kā tad ir izveidojies ļaunums? Kāpēc cilvēki ir tik dažādi un visi nevar būt kā brāļi un māsas? Vai var izlūgties piedošanu cilvēkiem, kas savus grēkus nenožēlo?
Bīskaps brīvā, atraisītā, jauniešiem labi pieņemamā valodā skaidroja, kā viņš līdz dzīves pamatatziņām ir nonācis.
«Esiet mērķtiecīgi un gudri! Ir vajadzīgs ne tikai saprāts, bet arī labas attiecības ar citiem. Esiet saprātīgi un prasiet padomu! Un vēl es gribu teikt, lai Dievs jūsu dzīvē ir pirmajā vietā! Ja tas tā būs, tad sakārtosies attiecības ar vecākiem, brāļiem, māsām, skolotājiem. Es te redzu vairākus, kas eksāmenos izgāzti tāpēc, ka sastrīdējušies ar kādu profesoru, mēģinājuši pierādīt savu taisnību. Esiet gudri! Tādi kā Sprīdītis, kas, būdams mazs, uzvarēja Lutausi Sīkstuli un Velnu. Lai šīs trīs Jelgavā pavadītās dienas jums palīdz augt ticībā, gudrībā, mīlestībā vienam pret otru un prasmē sadzīvot!» piebilda bīskaps.
Grēksūdze – tas ir citādi
Bija jaunieši, kas jautāja: ko darīt, ja nevar izlemt, kur kristīties – luterāņu, katoļu vai pareizticīgo baznīcā – un vai var iet uz grēksūdzi citā, savai konfesijai nepiederošā baznīcā?
Bīskaps, protams, centās orientēt uz katoļu baznīcu. Taču viņš lika pie sirds, ka jaunietis no jebkuras konfesijas var brīvi vērsties pie katoļu garīdznieka pēc padoma. Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags kādā sanāksmē esot stāstījis, ka reiz jaunībā viņš gājis uz grēksūdzi Svētā Jēkaba katedrālē Vecrīgā, kas, kā zināms, pieder katoļiem. Tagadējais kardināls Jānis Pujāts tad viņam teicis, ka katrā baznīcā ir jāmeklē pēc tādiem pestīšanas līdzekļiem, kādus šī baznīca piedāvā. Grēksūdzes svētais sakraments tomēr katrai konfesijai ir savs.
