Vai pazīstat kādu Uldi, Ulvi vai Sandi? Tad nu neaizmirstiet viņu šodien iepriecināt, apsveicot vārdadienā! Sveiks lai dzīvo!
Vai pazīstat kādu Uldi, Ulvi vai Sandi? Tad nu neaizmirstiet viņu šodien iepriecināt, apsveicot vārdadienā! Sveiks lai dzīvo!
Parasti viņu sauc par Ozoliņu – gan sieva, gan draugi, gan kolēģi. Kas ir Uldis? Nu Ozoliņš taču!
Viņš ir Santas un Signes tētis, viņš ir arī Salavecis Lediņu ziemnīcā, un bērnu un jauniešu centra «Junda» Lediņu nometnes saimnieks. Vēl no viņa iznāktu labs… «To es vēl pats nezinu! Kas esmu, tas esmu! Tā arī tam ir jābūt!»
Dzimis Dundagā, jūras brīzēs Rojā pavadījis puikas un jaunekļa dienas. Ūdeņi – tas nu esot uz mūžu. Arī tagad par labu atpūtu Uldis uzskata iespēju aizbraukt pie jūras, izpeldēties, pamakšķerēt, kādu zivi nožāvēt.
Tā pavisam nopietni ar makšķerēšanu Uldis «saslimis» šovasar – draugi uzaicinājuši uz «copi» – un nu Ozoliņam ir āķis lūpā! (Droši varat dāvināt gaviļniekam makšķerēšanas piederumus, gumijas laivu un citas «copes» lietas!)
Skolas gados Uldis aizrāvies ar burāšanu, tagad sapnis ir paburāt pa ūdeņiem ar vējdēli. Ozoliņš neatteiktos arī doties ceļojumā apkārt pasaulei ar jahtu. Komandā ņemtu ģimeni un savu «koču» – ģimenes draugus, ar kuriem kopā jau tādi pasaules apceļošanas treniņbraucieni notiekot, – ik vasaru uz dažām dienām ģimenes dodas ar teltīm atpūsties pie ūdeņiem tepat Latvijā. Šogad Jāņos kopīgi apceļoti Latgales ezeri.
Trīs lietas, ko Uldis ņemtu līdzi, burājot pasaules ūdeņos, ir pīpe, labs brendijs un mūzika. «To pīpi man uzdāvināja sieva, lai es mazāk smēķētu. Gribētos jau tikt pavisam vaļā no šitā ieraduma – svētkos tikai ievilkt dūmu… Pīpes pīpēšana ir tāda individuāla darīšana, process, kad savā nodabā var kaut ko arī izpīpēt,» komentē gaviļnieks.
Bet arī tepat mājās ir par ko priecāties – tas ir gandarījums par padarīto darbu, kad redzi, kā Lediņi mainās: par katru izremontētu un sakoptu stūrīti, par pašu taisītām šūpolēm, kuras reti kad stāv tukšas. Par ticēšanas un spēles prieku bērnu un pieaugušo acīs Ziemassvētku laikā, kad Uldis jau trešo gadu pārtop par Salaveci. Par kopā būšanu ar «Jundas» kolēģiem.
Arī vārdadienas sagādājot tikai priecīgus brīžus – ja apkārt ir draugi, tad svētki esot izdevušies! Un tā parasti arī esot.
Kāds varētu būt paša Ulda Ozoliņa komentārs šai vārdadienas intervijai? Iespējams, nopietnu sejas izteiksmi pasniegts domu grauds «BB Brokastu» stilā: «Jums tikai pasmieties, bet man viss mūžs vēl jādzīvo!»
Tas ir Ozoliņš!
