Kāda jelgavniece vēlējās noskaidrot, vai viņas tēvam pienākas valsts sociālā pensija.
Kāda jelgavniece vēlējās noskaidrot, vai viņas tēvam pienākas valsts sociālā pensija. Lūk, ko Kristīne raksta: «Manam tēvam noraidīja vecuma pensiju, jo viņam neesot desmit gadu darba stāža. Vairākus gadus viņš ir bijis cietumā, darba grāmatiņu pazaudējis. Vai pensija ir pareizi noraidīta un vai tiešām vecumdienās tēvs nevar saņemt arī sociālo pensiju? Viņam ir 59 gadi.»
Saskaņā ar likuma «Par valsts pensijām» 11. pantu tiesības uz vecuma pensiju vīriešiem (no 2002. gada 1. janvāra) ir tad, ja ir sasniegts 61 gada un 6 mēnešu vecums un darba stāžs ir ne mazāks par desmit gadiem. Tiesības uz priekšlaicīgo vecuma pensiju (vīriešiem no 60 gadu vecuma) ir tad, ja darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Savukārt no 2003. gada 1. janvāra pensijas vecums vīriešiem tiks paaugstināts par sešiem mēnešiem – tātad pensiju varēs pieprasīt tikai no 62 gadu vecuma (priekšlaicīgi – no 60 gadu vecuma).
Kristīnes tēva lūgums piešķirt pensiju ir noraidīts pareizi, jo viņam nav desmit gadu darba stāža un nav sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums.
Kristīnes tēvam varu ieteikt meklēt dokumentus par darba stāžu (piebilstu, ka ieslodzījumā pavadītais laiks tiek ieskaitīts darba stāžā tikai tad, ja persona ir reabilitēta). Tā kā tēvs šodien ir 59 gadus vecs, viņa īstais pensionēšanās vecums ir 62 gadi (priekšlaicīgās – 60 gadu, taču ar nosacījumu, ja ir 30 gadu stāžs).
Vēstulē Kristīne jautā par tiesībām uz sociālo pensiju, ko paredzēja iepriekšējā pensiju likumdošana. Tagad likums «Par valsts pensijām» šādu pensiju veidu neparedz, taču likums «Par sociālo palīdzību» nosaka tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts, ko var piešķirt, ja persona nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju) šādos gadījumos:
– ja persona nestrādā un par pieciem gadiem ir pārsniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;
– ja persona ir atzīta par invalīdu un ir pārsniegusi 16 gadu vecumu;
– ja nepilngadīga persona ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav precējusies (pabalstu piešķir līdz 18 gadu vecumam).
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņemt ir tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja viņiem piešķirts personas kods un viņi Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 60 mēnešu, turklāt pēdējos 12 mēnešus – nepārtraukti. Pabalsts nepienākas personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets – pašlaik tas ir 30 latu mēnesī, bet invalīdiem no bērnības – 35 lati mēnesī.
Tātad saskaņā ar likumu «Par sociālo palīdzību» Kristīnes tēvam tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu būs tikai no 67 gadu vecuma.
