Labklājības ministrija «Zemgales Ziņas» informē, ka 5. jūlijā spēkā stājušies grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu».
Labklājības ministrija «Zemgales Ziņas» informē, ka 5. jūlijā spēkā stājušies grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā – ir apstiprināta valsts sociālās apdrošināšanas likme ilgtermiņā un tās pārdale starp darba devēju un darba ņēmēju.
2003. un turpmākajos gados sociālās apdrošināšanas likme būs 33 procenti (neieskaitot darba negadījumu apdrošināšanas iemaksu likmi, kas šogad ir 0,09 procenti), kur darba devējs maksās 24 un darba ņēmējs – 9 procentus.
Līdz šā gada beigām sociālās apdrošināšanas likme būs līdzšinējā – 35,09 procenti, no kuriem 26,09 procentus maksā darba devējs, bet 9 – darba ņēmējs.
Invalīdi
Likuma grozījumi paredz, ka darba ņēmēji, pašnodarbinātie un iekšzemes darba ņēmēji, kuri ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, pie darba devēja – ārvalstnieka no 2003. gada 1. janvāra būs pakļauti arī invaliditātes apdrošināšanai. Izmaiņu iemesls bija pagājušā gada beigās pieņemtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām», kas paredz piešķirtās vecuma vai invaliditātes pensijas pārrēķinu, ja pēc pensijas piešķiršanas ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešu. Tātad šīm maksātāju grupām no 2003. gada būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas lielākā apmērā nekā iepriekš, bet tām būs iespējams pārrēķināt pensiju pēc viena gada laikā izdarītajām iemaksām.
Pašnodarbinātie
Darba ņēmējiem, kas vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, 2002. un turpmākajos gados ir tiesības no autoratlīdzības sociālās apdrošināšanas iemaksas neizdarīt. Ja viņi tomēr izvēlas maksāt arī no autoratlīdzības, tas darāms, atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.
Ņemot vērā jaunā Komerclikuma pārejas periodu līdz 2004. gada 31. decembrim, tie individuālo uzņēmumu īpašnieki, kas nebūs pārreģistrējušies kā individuālie komersanti vai pārveidojuši savu uzņēmumu par komercsabiedrību, valsts sociālajai apdrošināšanai būs pakļauti tāpat kā līdz šim, proti, kā darba ņēmēji.
No 1. jūlija valsts sociālajai apdrošināšanai ir pakļautas arī personas alternatīvajā dienestā, par kurām, līdzīgi kā par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, no valsts pamatbudžeta tiks izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.
No 2001. gada 1. janvāra, kad persona vienlaicīgi var būt gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, radās situācijas, kurās persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaicīgi atbilst abiem statusiem. Piemēram, prakses ārsts savai profesionālajai darbībai nodibina vai nu individuālo uzņēmumu, vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuru arī pats vada, tā iegūstot darba ņēmēja statusu. Tajā pašā laikā viņš ir arī pašnodarbinātais, jo gūst ienākumus kā prakses ārsts. Jaunie likuma grozījumi ir atrisinājuši šo problēmu, paredzot, ka persona, kas, gūstot vienus un tos pašus ienākumus, vienlaikus atbilst vairākiem statusiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas veic kā darba ņēmējs. Līdzīgā situācijā var atrasties arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka. Proti, ja cilvēks atrodas divos sociāli apdrošinātās personas statusos (piemēram, vienlaikus ir arī pašnodarbinātais), tad sociālās apdrošināšanas iemaksas viņš veic kā iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka.
Labvēlīgi nosacījumi
Līdz ar likuma grozījumiem darba devējam radīti labvēlīgāki nosacījumi iemaksu izdarīšanai privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Proti, no šā gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāizdara no darba ņēmēja labā veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz desmit procentu no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendārajā gadā, un iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz piecas minimālās darba algas kārtējā kalendārajā gadā, ja izpildīti likuma nosacījumi, piemēram, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par pieciem gadiem; ja darbības termiņš veselības, nelaimes gadījumu vai dzīvības apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu u.c.
Tiesības piedzīt
Valsts ieņēmumu dienestam ar likuma grozījumiem paplašinātas sankcijas. Ja personām, kas strādā uz darba līguma pamata, darba devējs aprēķinājis sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par minimālo darba algu (šogad 60 latu mēnesī), un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, tad, sākot ar 2002. gada 5. jūliju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piedzīt no darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu un soda naudu no summas, kas atbilst minimālajai algai.
