Sveicam Andžus, Andžejus, Edītes un Esmeraldas vārdadienā!
Sveicam Andžus, Andžejus, Edītes un Esmeraldas vārdadienā!
Jelgavnieks Andžejs Ukše jau trīs gadus studē Liepājas Pedagoģijas akadēmijā datorzinātnes un piebilst, ka Liepāja ir ļoti skaista, trauksmaina un iedvesmojoša pilsēta: «Tā kā sesija jau nokārtota, laiku pavadīšu mājās Glūdas pagastā. Esmu secinājis, ka man nepieciešams miers un klusums; Liepājas svaigais gaiss, ikdienas trauksme un jūra tomēr ir nogurdinoša. Priecājos, ka beidzot varēšu nodoties savam vaļaspriekam makšķerēšanai un lielāko laika daļu pavadīšu dabā.» Laukos puisis atpūtīsies, protams, palīdzēs tuviniekiem dārza darbos un izbaudīs iespēju būt vienam. Piepelnīšanās nolūkā Andžejs strādā Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā par feldšera palīgu un stāsta, ka darbs esot interesants, bieži gadoties kuriozi. Brīvajā laikā jaunietis labprāt darbojas pie datora: «Man, kā jau datora piekritējam, tas ir kā likums – reizi dienā vismaz pusstunda jāvelta internetam.» Sevi Andžejs uzskata par ļoti savaldīgu un brīžiem stūrgalvīgu cilvēku, tomēr ikdienā viņš cenšas būt oriģināls, asprātīgs, tāpēc draugiem ar viņu nekad nav garlaicīgi: «Iespējams, reizēm esmu riebīgs, jo nekad nevienu neklausu, rīkojos pēc saviem ieskatiem. Šad tad iznāk savu iniciatīvu nožēlot. Laikam jāatzīst, ka esmu arī aizmāršīgs, jo biju piemirsis, ka man šodien ir svētki, tie noteikti jānosvin. Mana māte pēc tautības ir poliete, šķiet, tāpēc tiku pie tik poliska vārda, arī tāpēc, ka manu māsu sauc Andžela. Uzskatu, ka mans vārds ir jauks, pietiekami rets un savdabīgs.» Jāpiemin, ka gaviļnieks izceļas ne tikai ar savu netradicionālo vārdu, bet arī ar ārieni: «Esmu divus metrus garš. Jā, tas bieži vien sagādā grūtības, ieejot nepazīstamās telpās. Nekad nevar zināt, kad jāpieliecas…»
